Ekonomika12.11.2020
Par cilvēcisku ekonomiku
Koronavīrusa uzliesmojums ir liels ekonomisks satricinājums un prasa izlēmīgu un koordinētu rīcību ekonomikas jomā. Vīrusa izplatīšanās rada traucējumus globālajās piegādes ķēdēs, nestabilitāti finanšu tirgos, patērētāju pieprasījuma satricinājumus un negatīvi ietekmē tādas būtiskas nozares kā, piemēram, ceļošanas un tūrisma nozari - būtiski ir samazinājies starptautisko tūristu skaits, samazinās arī Eiropas Savienības un atsevišķu valstu iekšzemes tūrisma apmēri – jo īpaši tāpēc, ka iedzīvotāji arvien vairāk izvairās ceļot reģionālo preventīvo drošības pasākumu rezultātā. Šāda tūrisma vai darījumu braucienu vispārēja samazināšanās jo īpaši ietekmē nozarē darbojošos mazos un vidējos uzņēmumus. Arvien pieaugošu spiedienu Covid-19 uzliesmojums un tā ierobežošanai veiktie pasākumi rada arī pārtikas un dzērienu pakalpojumu, kā arī izglītības un kultūras pasākumu nozarēs.
Uzņēmējdarbības krīzes kontekstā visbiežāk var dzirdēt retoriku, kas ietver tādas frāzes kā “Eksports, ilgtspēja, inovācijas, produktivitāte”. Tas izskan gan krīzes atbalsta kontekstā, gan pēc krīzes stimulēšanas kontekstā. Neapšaubāmi - eksports ir tas, kas veido valsts ekonomiskos muskuļus, ar kuriem tā cīnās par savu pīrāga kumosu globālajā ekonomikā. Un jo spēcīgāki šie muskuļi, jo lielāku pīrāga gabalu var atsist. Taču muskuļi vieni paši pastāvēt nav spējīgi. Tiem ir nepieciešama spēcīga un veselīga asinsrite, kas tos apkalpo un apgādā.
Līdzšinējā retorika Covid-19 krīzes kontekstā ir likusi domāt, ka valsts pusē sniegtais atbalsts tiek uztverts kā parasts sociālās apdrošināšanas gadījums. Tas tiek saistīts līdzšinējo nodokļu nomaksu. Turklāt ne tikai nomaksu, bet arī maksāšanas disciplīnu, kas faktiski dod uzņēmējiem signālu – nevari samaksāt laicīgi, nemaksā vispār. Tāpat tika diskriminēti citos nodokļu režīmos strādājošie, norādot, ka šie cilvēki neveic pilnos nodokļu maksājumus, tādēļ tagad nav atbalstāmi. Tas ir demotivējoši nodokļu maksāšanai nākotnē, bet postošākās sekas tam būs cilvēki, kuri palikuši bez ienākumiem. Kā panākt to, ka uzņēmumus beidzot sadzird, ka tajos ieklausās? Šim mērķim ir radīta atbalsta grupa “Cilvēciska ekonomika pēc Covid -19 krīzes”.
Latvijas galvenā vērtība ir tieši mazie un vidējie uzņēmumi, kas bieži ir dzīvesveida ekonomikas daļa - cilvēki dara to, kas sagādā viņiem prieku, bieži strādājot kopā ar ģimenēm, domubiedriem, draugiem - un padara Latviju par to, kas tā ir - atšķirīga, unikāla un mums mīļa. Kultūra, viesmīlības nozare, amatniecība, mazās bioloģiskās saimniecības, bitenieki, galdnieki, maiznieki utt. Lielie uzņēmumi, kas pārsvarā pieder ārvalstu kapitālam, veido nodokļu masas lielāko daļu, bet neveido un nesaglabā šo unikalitāti, kas atšķir Latviju no citām valstīm. To īpašniekiem apriori nav šāda mērķa. Tāpēc grupas nosaukums izvēlēts "Cilvēciska ekonomika", jo ir ticība, ka tik mazā valstī kā Latvija ir iespējams salāgot abus - veiksmīgi strādājošus lielos uzņēmumus, kuru darbiniekiem ir sociālās garantijas, labas algas, un kuru nomaksātā iespaidīgā nodokļu masa nenoliedzami ir būtiska valsts veiksmīgai funkcionēšanai, un šo mazo uzņēmējdarbību - dzīvesveida ekonomiku, kurā nodarbinātie riskē, bieži strādājot 24/7 bez garantijas, ka viss izdosies, bet vairumā gadījumu veiksmīgi attīstās, turklāt tāpat maksājot nodokļus par sevi un saviem darbiniekiem.
Ja nebūtu krīze, kas pilnībā apstādināja daudzus no šīs mazās uzņēmējdarbības vides, pabalsti vai palīdzība no valsts nemaz netiktu prasīti. Kritiski svarīgi ir novērst tos iemeslus, kādēļ liela daļa mazo uzņēmēju nekvalificējas atbalstam un uzskatīti par nodokļu nemaksātājiem. Tāpat ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz nodarbinātību vissmagāk skartajās nozarēs, kurās ražošana ir pārtraukta vai pārdošanas apjomi samazinās. Iespēju robežās ir jāaizsargā darba ņēmēji no bezdarba un ienākumu zaudēšanas — viņiem nevajadzētu kļūt par slimības uzliesmojuma upuriem. Skaidrs, ka uzreiz radīt risinājumus būtu teju neiespējami, taču svarīgi būtu konceptuāli vienoties ar valdību par darbu pie biznesa vides uzlabošanas, lai nākotnē šāda situācija neveidotos.
Šīs kustības mērķis ir tapt par pastāvīgu mazā biznesa pārstāvi attiecībās ar valsti. Lai arī uzņēmēju organizācijas ir plaši pārstāvētas valdības sociālo partneru vidū, gan LDDK gan LRTK ir atrautas no mazā biznesa realitātes ne mazākā mērā kā ministrija, un pamatā pārstāv lielo uzņēmumu intereses.
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
