Ekonomika18.08.2022

Kā pandēmijas sekas un notikumi Ukrainā ietekmējuši uzņēmējdarbības vidi Latvijā?

Ņemot vērā pandēmijas sekas, kā arī notikumus Ukrainā, uzņēmēji, īpaši mazie, saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Alternatīvais aizdevējs "Noviti Finance" šajā laikā ir pamanījis būtiskas atšķirības Lietuvas un Latvijas uzņēmējdarbībā -kamēr uzņēmēji Lietuvā nebaidās attīstīties un efektīvi izmantot šo laiku, Latvijas uzņēmēji ir kļuvuši piesardzīgāki un izvēlas nogaidīt. Tā kā veiksmīga uzņēmējdarbības vide ir viens no valsts labklājības priekšnoteikumiem, šis ir īstais laiks runāt par to, kas notiek šobrīd, ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē un kāpēc šis laiks ir jāizmanto attīstībai.

Ieva Gorkša (IG): Kāds ir noskaņojums uzņēmēju vidē Baltijā, un kādas ir tendences?

Dagnis Iļjins (DI): Es pārstāvu finanšu nozares uzņēmumu “Noviti Finance”, kas darbojas gan Latvijā, gan Lietuvā. Ja mēs runājam par Baltiju, tad sajūtas katrā valstī ir dažādas. Salīdzinot ar Latviju, Lietuvas tirgus pēc Covid-19 pandēmijas un kara sākšanās Ukrainā atkopās labāk, arī uzņēmēji bija aktīvāki, viņiem bija lielāka interese par, piemēram, investīcijām. Latvijas tirgū mazie un vidējie uzņēmumi gada sākumā izskatījās diezgan cerīgi. Karadarbība viennozīmīgi apstādināja visu – idejas par tālāko attīstību, malā tika nolikti projekti un esošo problēmjautājumu risināšana. Latvijas uzņēmēji ir vērsti uz attīstību. Viņi jau tagad domā, kur investēt, viņi domā, kā pārstrukturizēt savu darbību, kā būt mazāk atkarīgiem no kaut kādiem Krievijas resursiem. Es teiktu, ka šobrīd, ja neskaita atvaļinājumu sezonu, Latvijā viss notiek diezgan aktīvi un uzņēmēji ir diezgan pozitīvi noskaņoti. Protams, ar nelielām šaubām par resursu izmaksām, kādas būs rudenī. 

IG: Ir piesardzība, bet ir arī vēlme kustēties. 

DI: Jā, viennozīmīgi. Varbūt gada sākumā kāda daļa uzņēmumu sašūpojās, daļai tas varbūt bija nedaudz kā nāves spriedums, daudziem bija nepieciešams pārkārtot savu darbību, bet uzņēmējdarbība jau pati par sevi ir izaicinoša. Ja uzņēmējs stāvēs uz vietas, viņš nespēs izdzīvot attiecīgajā tirgū. Katru dienu ir jāmeklē jauni risinājumi un jāpielāgojas esošajai situācijai. Mēs redzējām, ka mūsu Latvijas uzņēmēji diezgan ātri pārstrukturizējās. Mēs redzējām, ka mūsu klienti, kuri bija tieši skarti kara darbības rezultātā, diezgan ātri - divu, trīs mēnešu laikā atrada jaunus tirgus, jaunus piegādātājus, un viņiem patiesībā tas cenu kāpums ir ļāvis palielināt uzņēmuma apgrozījumu, kā arī palielināt peļņas rādītājus. 

IG: Kāpēc lietuviešiem veicas labāk, un latvieši tomēr ir piesardzīgāki? 

DI: Lietuvieši vēsturiski nav tik atkarīgi no Krievijas tirgus kā Latvija. Covid-19 pandēmijas laiks Lietuvā bija ļoti aktīvs – uzņēmēji aktīvi investēja un mēģināja attīstīt uzņēmējdarbību. Viņi uzreiz saprata, kas ir jāmaina esošajos apstākļos, lai uzņēmējdarbība būtu ilgtspējīga.  Kāpēc tieši lietuvieši ir aktīvāki? Mēs ikdienā saskaramies ar to, ka uzņēmēji Latvijā ir ļoti piesardzīgi, viņi vairākas reizes nomēra un tikai tad nogriež, kā arī pirms nogriešanas vēlreiz pārliecinās, vai ir nogriezuši pareizajā leņķī. Lietuvā tas viss ir nedaudz citādāk. Lietuvieši ir vairāk riska uzņēmīgāki, viņiem riska apetīte ir krietni lielāka. Arī no finansētāju puses lietuviešiem piedāvājums ir daudzkārt lielāks, jo tirgus apetīte ir lielāka uz risku. Kopumā šie visi apstākļi ir salikušies tā, ka viņiem tā vide ir nedaudz draudzīgāka mazajiem uzņēmējiem. Viņiem ir vieglāk augt un attīstīties, bet es nedomāju, ka mēs esam ļoti tālu no viņiem. 

IG: Kas varētu veicināt Latvijas mazo uzņēmumu kustību, aktivizāciju vai kādas atbalsta programmas? 

DI: Jau tiek veicināts, pateicoties tam, ka kaimiņu uzņēmēji pamazām ienāk Latvijas tirgū. Viņi piedāvā mazajiem uzņēmumiem uz tehnoloģijām balstītus dažādus izvērtēšanas principus finansēm, kas jau krietni atvieglo iespēju iegūt finansējumu. Tas ir viens punkts, kas uzņēmējiem šajā segmentā palīdz. Otrs – uzņēmēji paši redz, ka mums ir globāls tirgus. Mēs redzam arī to, kā kaimiņi strādā citur Eiropā, un mēs no tā mācāmies. Mums ir arī pietiekami daudz labo piemēru, kas ļauj saprast, kādā virzienā vajadzētu iet. 

IG: Kas mūs sagaida tuvākajā laikā? 

DI: Ja mēs skatāmies no ražošanas uzņēmumu viedokļa, tad mums ir diezgan laba vieta tirgū – saistībā gan ar Covid-19 pandēmiju, gan ar piegāžu ķēžu problēmām, kas ir diezgan saasinājušās. Mazie uzņēmēji šobrīd ir diezgan labā situācijā. Viņi gan var diktēt savu cenu, gan viņiem arī pieprasījums ir pietiekami liels. Tāpēc es redzu, ka mēs esam pietiekami labā pozīcijā, lai mēs varētu attīstīties tālāk. Mums vienīgi varbūt jāmaina domāšana par investēšanu – kā investēt, kad investēt. Nevajag skatīties gada griezumā, bet gan divu, trīs, četru, piecu gadu griezumā. 

IG: Kam īpaši būtu nepieciešams pievērst uzmanību? 

DI: Es teiktu, ka ir vairākas lietas, kas mums pašreiz pieklibo uzņēmumos. Viena no tām ir produktivitāte. Ja mums izmaksas aug, tad resursu izmaksas arī aug. Mēs jau vēsturiski neesam bijuši tik produktīvi kā vecās Eiropas valstis, tāpēc mēs arī nedaudz atpaliekam. Mums ir jāuzlabo katra uzņēmuma iekšējie procesi. Tā var būt, piemēram, dažādu tehnoloģiju ieviešana. Šo pamainot, mēs redzēsim, ka investīcijas ieplūdīs vairāk, būs vairāk iespēju saņemt finansējumu pašiem uzņēmumiem un mēs paši būsim produktīvāki, kā arī peļņas rādītāji būs labāki. 

IG: Kas, jūsuprāt, valstij būtu jādara, lai veicinātu mazo uzņēmējdarbību? 

DI: Šobrīd mums ir ļoti labi, - mēs varam salīdzināt Lietuvas un Latvijas tirgus. Mēs redzam, ka, sākoties Covid-19 pandēmijas laikam, uzņēmējiem bija grūti turpināt savu uzņēmējdarbību dažādu apstākļu dēļ. Mēs redzējām, ka instrumenti, kādi tika izmantoti Lietuvā un Latvijā, bija diezgan vienlīdzīgi. Tiem bija līdzīga struktūra, bet pieejamības ziņā – Lietuvā pieejamāki. Lietuvā uzņēmēji sadarbojas arī ar privātajiem aizdevējiem, arī ar uzņēmumiem kā mēs, kas bija TOP 3 aizdevuma izsniedzējs Covid-19 pandēmijas laikā. Tas parāda, ka Latvijā pieklibo atbalsta sistēma.  Pareizāk sakot, mums Latvijā ir atbalsts, bet tam piekļūt ir sarežģīti. Ir jāsaprot, ka mazie uzņēmumi bieži vien sastāv no pāris cilvēkiem. Bieži vien pats īpašnieks ir grāmatvedis, finanšu plānotājs, darbu plānotājs un vēl kaut kas.  Lietuvā mēs jau to darām, bet tagad arī Latvijā ieviešam tehnoloģijas, lai izvērtēšanas process būtu iespējami ātrs, saprotams un vienkāršs. Manuprāt, šis arī ir tas, kur mēs pieklibojam, kur mums vajadzētu piestrādāt. Esam runājuši arī ar konkurentiem Latvijā, arī viņi uzskata, ka šis jautājums ir sasāpējis un pašreiz risinājums tam nav atrasts. Cerams, ka tuvākā vai tālākā nākotnē mēs atradīsim kopsaucēju, kā sadaroties. Ja paskatāmies kaimiņvalsts piemēru, - tur ir izaugsme, ir iespējas, kā palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 

IG: Ja mēs skatāmies piecgades perspektīvā, - kā vajadzētu izskatīties valstij, mazajiem uzņēmumiem un kā tā platforma varētu veselīgi strādāt? 

DI: Es domāju, ka mums ir vairāk jārunā ar Finanšu ministriju, valsts struktūrām par to sadarbības modeli, kas būtu maksimāli vienkārši pieejams uzņēmumiem. Mums ir piemēri, kā to darīt. No uzņēmumu puses šobrīd tas ir jautājums par resursu ekonomiju, jo tas būs sāpīgs jautājums arī turpmāk, vismaz tuvāko 3 gadu laikā. Taču tas parādīs, cik uzņēmums ir veiksmīgs – cik tas spēj ieekonomēt vai atrast lētākus izejmateriālus. Tāpat arī produktivitāte, par ko uzņēmumiem ir jādomā, jāvirza uz priekšu. 

IG: Vai šobrīd ir kāda atbalsta programma mazajiem uzņēmumiem, par kuru būtu jāzina citiem un kas varētu dot lielu atspērienu turpmākai attīstībai? 

DI: Protams, no valsts puses ir dažādas programmas, piemēram, sadarbības iespējas ar Altum. Ja mēs skatāmies no mūsu puses, kas nav ar valsti saistīts uzņēmums, mēs sadarbojamies ar Eiropas investīciju fondu. Būtība ir tā pati – tiek sniegti atbalsta rīki. Tikai šajā gadījumā, piemēram, Altum ar mums nesadarbojas dažādu nosacījumu dēļ, un tāpēc mēs esam tiešais sadarbības partneris ar Eiropas investīciju fondu. Mēs palīdzam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saņemt garantijas palīdzību. Tas ir ļoti labs rīks, jo, pirmkārt, uzņēmums var būt diezgan jauns. Piemēram, tas ir parādījis savu darbību viena, divu mēnešu laikā, tā ideja strādā, bet, lai attīstītos, trūkst finansējuma. Ejot uz Altum, process viennozīmīgi būs sarežģītāks nekā, nākot pie mums. Mēs izskatām naudas plūsmu, saprotam, ka uzņēmums ir uz pareizā ceļa. Ar šo Eiropas fonda garantiju process ir ātrs un vienkāršs. Lai uzņēmums nenokavētu savu iespēju un paspētu ieguldīt laikā, nauda tiek saņemta pāris dienu laikā. Nereti ir tā, ka mazi uzņēmumi saredz iespēju attīstīties, bet ir nepieciešams ieguldījums ļoti ātros tempos, jo varbūt rīt vai parīt tā iespēja jau būs garām. 

IG: Vai jums ir kāds iedvesmojošs stāsts, kas varētu uzrunāt iedrošināt cilvēkus?  

DI: Jā, mums ir tā laime strādāt ar daudziem jauniem uzņēmumiem vai arī ar tādiem, kas cietuši Covid-19 pandēmijas vai kara dēļ, kas ir pārstrukturizējuši savu darbu. Es atceros vienu no mūsu pirmajiem klientiem Latvijā – tas bija celtniecības uzņēmums, kas nodarbojās vairāk ar ceļu būvniecību. Sākoties Covid-19 pandēmijai, bija grūti Latvijā turpināt darbu, jo apstākļi bija ļoti mainījušies, mazie bija izspiesti no tirgus. Šis uzņēmums faktiski bija zaudējis savu vietu, un tas pamanīja iespēju attīstīt biznesu Vācijā. Latvietis ar savām zināšanām aizveda savu komandu uz Vāciju un turpināja tur tieši to pašu darbu, ko viņš pirms tam veica Latvijā. Šajā brīdī viņam bija nepieciešams finansējums tehnikas iegādei. Mēs izskatījām un iedevām finansējumu ar Eiropas fonda garantiju. Es teiktu, ka pēc gada uzņēmums jau bija četrkāršojis savu apgrozījumu un šobrīd ļoti stabili strādā Vācijas tirgū. Tas ir tāds piemērs, kurš, manuprāt, ļoti veiksmīgi parāda, ka šī sadarbība privātajam aizdevējam ar Eiropas investīciju fondu ir palīdzējusi mazajam uzņēmumam augt. Šādu piemēru ir ļoti daudz. Man ir liels prieks Latvijā redzēt nozares pārstāvjus, kuri ir ļoti aktīvi. Es teiktu, ka tas arī ir tas ceļš, pa kuru mums kā mazai valstij vajadzētu iet, jo produktivitāte šādam pakalpojumam noteikti ir augstāka nekā fiziskam darbam. 

IG: Kāds būtu jūsu ieteikums? 

DI: Nepadoties grūtību priekšā. Mēs redzam, ka maziem uzņēmumiem tie izaicinājumi ir katru dienu. Izaicinājumi ir dažādi – gan komunikācija, gan sadarbība ar valsts iestādēm vai bankām. Mēs zinām, ka katras grūtības un to pārvarēšana uzņēmumu padara tikai spēcīgāku. Mēs redzam, ka visi šie uzņēmumi, kas ir izgājuši cauri šim ceļam, ir kļuvuši spēcīgāki savā jomā – kāds paliek mazo, vidējo uzņēmumu segmentā, taču kāds cits pāraug lielo uzņēmumu segmentā. Ceļš ejams katram savs, nevajag padoties pie izaicinājumiem. Izaicinājumi uzņēmējdarbībā vienmēr būs, bez tiem mēs neiztiksim. 

Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.

Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.

Līdzīgi raksti

Tev varētu interesēt