Fiziskā veselība10.05.2021Inga Bite – Sertificēta otolaringoloģe, "LOR Klīnika"
Mūzikas austiņu vergi – kā apturēt
Mūsdienās sabiedrība un kultūra kļūst aizvien sasaistītāka ar tehnoloģijām un to aksesuāriem. Pēdējo desmit gadu laikā elektroierīču aksesuāri - piemēram, austiņas - ir kļuvuši par teju katra cilvēka sabiedroto. Pieprasījums pēc jauniem gadžetiem, kā arī COVID-19 krīze vēl jo vairāk palielinājis austiņu lietošanu ikdienā, sniedzot lietotājiem iespēju klausīties mūziku, piedalīties sanāksmēs un sazvanos, atrodoties jebkurā vietā un laikā. Neskatoties uz ērtībām, lietderību un mobilitāti, ko sniedz austiņas, rodas diskusijas par to, kā tās pareizi lietot, lai nenodarītu pāri dzirdes veselībai. Par to, kā pasargāt sevi no dzirdes traucējumiem un kā austiņas var ietekmēt mūsu veselību, stāsta LOR Klīnikas otolaringoloģe Inga Bite.
Austiņas – nepieciešamība vai jauna modes lieta?
Pēc Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) apkopotajiem datiem, no pētījuma par jaunu cilvēku (vecuma grupā no 12 līdz 35 gadiem) mūzikas klausīšanās paradumiem var secināt, ka pārāk skaļas mūzikas klausīšanās ilgtermiņā var atstāt ļoti nelāgas sekas uz dzirdi vairāk nekā 1 miljardam cilvēku. (PVO, 2015) Un jau šobrīd valstīs ar vidējiem un augstiem ienākumiem šajā vecuma grupā dzirdes traucējumi ir apmēram pusei cilvēku, kas ir diezgan satraucošs rādītājs un liek domāt, ka veselīgi dzirdes higiēnas paradumi tiek ignorēti. Arī austiņu pārdošanas apjomi pēdējo gadu laikā ir strauji auguši, 2020. gadā sasniedzot 490 miljonus pārdoto vienību (Vailshery, 2021), kas liecina, ka cilvēki aizvien vairāk laika patērē, lietojot austiņas. Lai gan pārdošanas apjomi ir pamatīgi auguši un austiņu popularitāte sabiedrībā turpina pieaugt, no veselības viedokļa priekšroka dodama mūzikas atskaņošanai, neizmantojot austiņas. Protams, situācijās, kad austiņu izmantošana ir vienīgais variants, tās jācenšas lietot, maksimāli ievērojot dzirdes higiēnas un droša skaļuma rekomendācijas.
Austiņas un to ietekme uz mūsu dzirdi
Bieži vien aizmirstam to, cik lielu dienas daļu pavadām, klausoties austiņas, taču, ja austiņas sanāk lietot katru dienu, noteikti būtu svarīgi fiksēt lietošanas biežumu, lai novērstu dzirdes nogurumu un dažādas citas no tā izrietošās sekas. Ilgstoši skaļa mūzika vai troksnis izraisa dzirdes nerva receptoršūnu uzbudinājumu, kas īstermiņā noved pie skaņas uztverošā receptora “noguruma”. Citiem vārdiem sakot, mūsu dzirde dod signālu, ka nepieciešama atpūta. Par šo receptoru izsīkumu jeb nogurumu var liecināt, piemēram, sīcoša, zvanoša vai dūcoša skaņa ausīs vai nespēja sadzirdēt skaņas, kā ierasts. Šie simptomi ir īslaicīgi un vairumā gadījumu ir pārejoši. Dzirde tāpat kā citas mūsu organisma maņas var nogurt, taču pēc atpūtas klusumā dzirdei vajadzētu atjaunoties līdz normālam līmenim. Ja mūzika vai troksnis ausīs būs skaļš un/vai ilgstošs, un/vai regulārs, tas var izraisīt paliekošu, neatgriezenisku dzirdes nerva bojājumu, kas rezultējas ar dzirdes līmeņa samazinājumu. Raksturīgi, ka vispirms bojājums rodas augstas frekvences skaņu uztverē, ko uzreiz nevar pamanīt.
Pazīmes, kas liecina par dzirdes problēmām, sākotnēji var nebūt izteiktas, tāpēc ir viegli tās nepamanīt un palaist garām; proti, var likties, ka apkārtējie klusi vai neskaidri runā. Ir dažādi piemēri, kas liecina par dzirdes problēmām. Var būt grūti precīzi saklausīt klusas vai augstas frekvences skaņas, piemēram, elektropreču pīkstienus, vai pēkšņi rodas grūtības sarunāties pa telefonu, kad apkārt ir fona troksnis. Bieži novērojama tendence skatīties un klausīties televīziju skaļāk, nekā ierasts.
Cik skaļi ir pārāk skaļi?
Runājot par ilgstošu klausīšanos, var uzskatīt, ka mūzika austiņās skan pārāk skaļi, ja nav iespējams sarunāties, nepaceļot balsi. Lai nenodarītu kaitējumu dzirdei, nozīme ir 3 parametru kombinācijai – klausīšanās skaļums, ilgums un biežums. Proti, ja patīk mūziku klausīties skaļi, dari to reti un neilgi, bet, klausoties mūziku klusāk, to var darīt biežāk un ilgāku laiku. Neskatoties uz to, ko izvēlēsieties, jebkura klausīšanās parametra (skaļums, ilgums, biežums) samazināšanai būs pozitīvs efekts uz dzirdi.
Vislabāk sākt mūzikas atskaņošanu ar minimālo ierīcē pieejamo skaļumu, pakāpeniski palielinot to līdz līmenim, kas ir komfortabli dzirdams, bet maksimāli - līdz 60% no ierīces skaļuma. Savukārt, ja izlemsiet mūziku klausīties intensīvākā skaļumā, ausis pie stiprā trokšņa pieradīs, un pēc tam var būt nepieciešams skaļumu arvien paaugstināt. Šobrīd nopērkamās ierīces ļauj atskaņot mūziku līdz 95, 110 vai pat līdz 135 decibelu (dB) skaļumam. Lai gan ierīces piedāvā klausīties mūziku neiedomājamos skaļumos, par nekaitīgu var uzskatīt mūzikas atskaņošanu 60 (dB) skaļumā, kas ir pielīdzināms sarunas skaļumam. Mūziku var klausīties arī 85 (dB) skaļumā (automašīnas motora troksnis), taču pāris stundas. Ja gribas saudzēt dzirdi, bet tik un tā klausīties mūziku skaļāk, to var darīt tikai ļoti īsu brīdi. Protams, ideāli, ja austiņas tiek lietotas ne ilgāk kā stundu dienā. Taču, ja to nesanāk ievērot, klausīšanās kaitīgo ietekmi samazina regulāras pauzes, kuru laikā dzirde “atpūšas”, - to var darīt, ievērojot vismaz 10 minūšu pauzi reizi stundā. Būtiski atcerēties, ka austiņas nav vienīgais trokšņotājs, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz mūsu dzirdi. Trokšņu ietekmei ir summējošs raksturs, kas nozīmē, ka katra skaņa kopsummā rada zināmu efektu uz mūsu dzirdes veselību. Kā piemērus var minēt troksni darbavietā, darot mājasdarbus, sportojot un atrodoties atpūtas vietās, klausoties mūziku izklaides vietās vai koncertos.
Austiņu tipi – kuru izvēlēties?
Pirms izvēlaties un iegādājaties austiņas, ir svarīgi saprast , ka galvenā nozīme ir dzirdes aizsargpasākumu ievērošanai, taču kvalitatīvu austiņu iegāde noteikti nodrošinās gan labāku klausīšanās pieredzi, gan efektīvāku dzirdes aizsardzību.
Pamatā mums pieejamas divu tipu austiņas – ausīs ievietojamās (standarta vai ar aizauss stiprinājumiem) un austiņas ar galvas stīpu (ar spilventiņiem uz ausīm vai apkārt ausīm). Ausu ejās ievietojamās austiņas pamatā ir skaļrunis, kas atskaņo mūziku tieši auss ejā. Liela daļa šādu austiņu ir zemas kvalitātes, nespēj bloķēt apkārtējos trokšņus un slikti atskaņo basus, kas lietotāju mudina mūziku atskaņot lielākā skaļumā. Tāpēc, ja pieķerat sevi, pielāgojot arvien lielāku skaļumu, iespējams, ir laiks jaunu kvalitatīvu austiņu iegādei.
Vislabākās dzirdes saudzēšanai un ilgstošai lietošanai ir austiņas ar galvas stīpu un spilventiņiem, kas ērti apkļauj visu ausi. Šāda tipa austiņas visbiežāk iegādājamas ar apkārtējo trokšņu slāpēšanas funkciju, taču neatkarīgi no tā atšķirībā no ausī ievietojamajām austiņām pieļauj vismaz nelielu telpu starp skaļruni un auss eju, kas ir saudzīgāk ausīm.
Tavas izvēles tagad ietekmē tavu dzirdi nākotnē
Pārāk skaļas un intensīvas skaņas var izraisīt neatgriezenisku dzirdes bojājumu jebkurā vecumā. Nav viens noteikts trokšņa līmenis, kas visiem radīs vienādas sekas; tomēr ir pamats domāt, ka cilvēkiem, kuru dzirde dzīves laikā pakļauta negatīvai trokšņa ietekmei, dzirdes novecošanās un pasliktināšanās procesi norit izteiktāk. Jutīgums uz dzirdes traucējumu rašanos ir ļoti individuāls: to ietekmē gan mūzikas klausīšanās paradumi, gan citi apstākļi - ģenētiski faktori, hroniskas slimības, smēķēšana u.c. Līdz ar to nav iespējams iepriekš noteikt, vai traucējumi radīsies agrāk vai vēlāk.
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
