Fiziskā veselība18.05.2021Andrejs Lifšics – Sertificēts otolaringologs, "LOR Klīnika"
Dzirde - maņas orgāns, kas nekad neatpūšas
Dienu no dienas dzirde ir viena no maņām, kas visdažādākajos veidos mūs savieno ar apkārtējo pasauli. Spēja dzirdēt mums ļauj savstarpēji saprasties un atšķirt vienam otru. Tā mūs pasargā, brīdinot par tādām skaņām kā trauksmes signāli, un pamodina mūs naktī, dzirdot nepazīstamas un neierastas skaņas. Dzirde nekad neatpūšas un visas dzīves garumā nes mūs cauri bagātīgu emociju virpulim. Taču, lai nezaudētu spēju sazināties, ieklausīties un piedzīvot daudzveidīgās emocijas, ir jārūpējas par to, lai mūsu veselība vienmēr būtu labā stāvoklī. Par to, kā rūpēties par mūsu dzirdes veselību un kas būtu jādara, lai saglabātu to nemainīgi asu pēc iespējas ilgāk, stāsta LOR Klīnikas otolaringologs Andrejs Lifšics.
Dzirdes traucējumi katram ceturtajam pasaules iedzīvotājam
Dzirdes pasliktināšanās ir viena no izplatītākajām problēmām pasaulē. Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) dati liecina, ka teju 2,5 miljardiem cilvēku visā pasaulē jeb katram ceturtajam cilvēkam līdz 2050. gadam būs zināma veida dzirdes zudumi. (PVO, 2021) Dzirdes traucējumi, kuri progresē pakāpeniski, pašam cilvēkam ir grūti pamanāmi, un vairumā gadījumu izmaiņas, kas liecina par dzirdes pakāpenisku pasliktināšanos, pamana līdzcilvēki - ģimene, radinieki un draugi. Cilvēks sācis klausīties mūziku, televīziju un radio skaļāk, nekā ierasts, pārjautā sacīto, kļūst dusmīgs un viegli aizkaitināts, ja sarunas laikā fonā dzirdams troksnis u.tml. Bieži vien cilvēki ar neapdomīgiem paradumiem dzirdes problēmas ierosina paši: PVO dati liecina, ka vairāk nekā miljards pasaules iedzīvotāju ir pakļauti pastāvīgam riskam, potenciāli novēršamai dzirdes zuduma attīstībai, kas saistīts ar nepareiziem un nedrošiem mūzikas klausīšanās paradumiem. (PVO, 2015) Protams, ir situācijas, kad dzirde pasliktinās kādas slimības rezultātā. Atkarībā no slimības dzirdes problēmas var izpausties kopā ar citiem pavadošajiem simptomiem, piemēram, sāpēm ausī akūta vidusauss iekaisuma gadījumā. Bieži vien hronisku dzirdes pasliktināšanos pavada troksnis ausī - tā saucamais tinīts.
Saudzē savu dzirdi, nepakļauj to trokšņiem
Ir vairāki aspekti, kas potenciāli var kaitēt mūsu dzirdei, viens no tiem - troksnis. Atrodoties vidē, kurā nemitīgi dzirdami skaļi trokšņi, esam pakļauti augstam riskam saskarties ar dzirdes pasliktināšanos. Parastas sarunas laikā skaņu līmenis svārstās ap 60 līdz 65 decibeliem (dB), taču troksnis, kas stiprāks par 120 (dB), jeb skaņa, kura atgādina lidmašīnas radīto troksni tās piezemēšanās brīdī, var izraisīt tūlītēju iekšējās auss, līdz ar to dzirdes bojājumu. Mazākus, taču joprojām būtiskus dzirdes bojājumus var radīt skaņas, kuras ilgstošā laika periodā pārsniedz 70 (dB) robežu. Tās dzirdi pasliktina pamazām, laika gaitā. Lai pasargātu savu veselību no trokšņa radītajiem riskiem, nepieciešamības gadījumos, piemēram, koncertos, būvlaukumos u.tml. būtu vēlams izmantot dzirdes aizsarglīdzekļus. Savukārt cilvēkam ar pasliktinātu dzirdi nepieciešamības gadījumā būtu svarīgi izmantot dzirdes aparātu (vienai vai abām ausīm), lai novērstu augstāko dzirdes centru atrofiju smadzeņu garozā un, protams, uzlabotu dzīves kvalitāti. Cilvēkam novecojot, dzirdei ir tendence pasliktināties, un no tā mēs neesam aizsargāti. Ietekmi atstāj arī ausu slimības.
Dzirdes problēmas potenciāli var būt saistītas arī ar nepareizu ausu kopšanu, piemēram, izmantojot kosmētiskos vates kociņus.
Šo kociņu izmantošana ausu tīrīšanai ir viens no populārākajiem stereotipiem, kas saistās ar ausu veselību. Bieži vien cilvēki tos izmanto, lai no ārējās auss iztīrītu sēru. Tā ir bīstama un nevajadzīga prakse, jo sērs aizsargā ārējo auss eju un bungādiņu no putekļiem un citiem netīrumiem, kā arī veicina ādas augšējā slāņa atjaunošanos. Tie pielīp pie sēra, tādā veidā nenokļūstot dziļāk ausī. Tīrot sēru, iespējams izraisīt ārējās auss ejas infekciju. Turklāt, regulāri tīrot ausis ar vates kociņiem, arī auss ejas āda kļūst sausāka, ar laiku potenciāli ierosinot auss iekaisumu.
Rūpējies par savu ausu un dzirdes veselību pārbaudoties
Līdzīgi kā katru gadu dodamies pie zobārsta vai ģimenes ārsta, arī dzirde būtu jāpārbauda, lai pārliecinātos par tās veselību un izslēgtu dažādu slimību klātbūtni. Ir uzskats, ka dzirdes problēmas var būt tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču dzirdes pasliktināšanās var skart cilvēku neatkarīgi no vecuma. Kopumā visiem cilvēkiem vecumā grupā no 18 līdz 50 gadiem dzirde būtu jāpārbauda reizi 3 līdz 5 gados. Taču cilvēkiem, kuri pakļauti pastiprināta trokšņa ietekmei, piemēram, strādā vai bieži uzturas būvlaukumos, koncertos, ražošanas rūpnīcās utt., dzirde jāpārbauda katru gadu. Sasniedzot 60 gadu atzīmi, dzirdei jāpievērš pastiprinātāka uzmanība, pārbaudot to reizi 1 līdz 2 gados. Gadījumos, ja cilvēkam jau ir diagnosticēts dzirdes zudums un tiek lietots dzirdes aparāts, dzirde būtu jāpārbauda regulāri, vismaz reizi 1 līdz 2 gados. Protams, dzirde būtu jāpārbauda jebkurā gadījumā, ja cilvēkam ir sūdzības par tās pasliktināšanos.
Kad noder dzirdes aizsarglīdzekļi
Parasti cilvēkam ar normālu dzirdi vidēji stiprs fona troksnis neizraisa izteiktu runas saprašanas pasliktināšanos. Ja cilvēkam ir pasliktināta dzirde, piemēram, bojāta iekšējā auss, runas saprašana trokšņainā vidē var kļūt problemātiska. Tas saistīts ne tikai ar iekšējās auss bojājumu, bet arī ar informācijas apstrādi dzirdes centros, tāpēc cilvēkam ar pasliktinātu runas izpratni trokšņainā vidē noteikti būt jāpārbauda dzirde. Līdzīgas pazīmes novērojamas pēc skaļu pasākumu apmeklējuma, kad pēc tā ausīs dzirdamas sīcošas skaņas.
Troksnis ausī, it īpaši augstas frekvences, ir viena no biežākajām un agrīnākajām iekšējās auss bojājuma pazīmēm.
Šādus bojājumus iespējams iegūt, piemēram, skaļu rokmūzikas koncertu laikā, nelietojot dzirdes aizsarglīdzekļus. Ja dzirdamas sīcošās skaņas, atrodoties klusumā, iespējams, koncerta laikā iegūts pēkšņs iekšējās auss bojājums jeb akūta sensoneirāla vājdzirdība. Ja troksnis nepāriet 24 stundu laikā pēc koncerta, noteikti būtu jāvēršas pie ārsta un jāpārbauda dzirde. Akūta sensoneirāla vājdzirdība visefektīvāk ir ārstējama pirmo 10 dienu laikā kopš bojājuma sākuma.
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
