Fiziskā veselība21.09.2021Kārlis Vanags – Vispārējās sagatavotības treneris
Fiziskās aktivitātes jāiemīl jau no mazotnes
Veselā miesā vesels gars. Šis teiciens zināms jau sen. Par savu fizisko veselību jārūpējas nepārtraukti, jo tā ir cieši saistīta arī ar mūsu garīgo veselību un citiem mūsu dzīves aspektiem. Taču kā par sevi rūpēties, kāpēc tas ir nozīmīgi, un kā uzlabot fizisko veselību ne tikai katram no mums individuāli, bet arī visai sabiedrībai? Par to vairāk stāsta sporta speciālists Kārlis Vanags.
10 000 soļi dienā nav izdomāti tāpat vien
Mēs esam kļuvuši par ļoti sēdošu populāciju. Vairumam cilvēku ikdiena tiek aizvadīta pārsvarā sēžot, tiek sēdēts transportā pa ceļam uz darbu, darbā, pa ceļam uz mājām un arī atpūtas brīžos, zvilnot dīvānā. Ja cilvēks ilgstošu laiku pavada sēžot, viņš kļūst fiziski neaktīvs un zaudē spēju pilnvērtīgi izpildīt ķermenim paredzētās funkcijas. Tāpēc ir nepieciešams kustēties un savu ikdienu veidot tā, lai tā būtu pietiekoši aktīva. 10 000 soļu dienā ir lielisks sākums, kā padarīt savu ikdienu krietni aktīvāku. Tas, protams, neatrisinās uzreiz visas problēmas, bet jau būs pareizais virziens, lai padarītu savu ikdienu pietiekoši aktīvu un veicinātu ķermeņa kopējo veselības uzlabošanos. Soļošana ir lieliska aktivitāte, kuras laikā cilvēkam strādā viss ķermenis. Tomēr ir jāatceras, ka ķermenis ir radīts kam vairāk, nevis tikai iešanai, cilvēkam ir jāvar ne tikai iet, bet arī skriet, lēkt un pārvietot dažādus priekšmetus dažādās plaknēs visā dzīves gājumā, neatkarīgi nedz no dzimuma, nedz vecuma. Svarīgi ir izvērtēt savas prioritātes un cienīt savu laiku, pavadot to tā, lai tas sniedz maksimālo labumu. Ja mēs vēlamies atpūsties, tad darām lietas, kas veicinās mūsu ķermeņa atjaunošanos. Zvilnēšana dīvānā pie TV vai viedierīču ekrāniem nepalīdz mūsu ķermenim atjaunoties un nedos mums to, ko mēs vēlamies. Cilvēkiem ir izveidojies stereotips, ka atpūta ir tikai pasīva rīcība, uz ko norāda tas, ka vairums cilvēku kā atpūtu izvēlas gardi paēst, gulēt ērtā dīvānā un skatīties TV pārraides. Šāda rakstura pasīva atpūta neveicina nedz ķermeņa fiziskās, nedz emocionālās labsajūtas efektīvu uzlabošanos, tieši pretēji, pēc ilgstošas pasīva rakstura atpūtas mēs jūtamies vājāki un vairāk saguruši nekā līdz tam. Atliek tikai pamēģināt savu atpūtu sākt pavadīt aktīvi, un Jūs izjutīsiet nesalīdzināmu atšķirību.
Bērniem ir jāmāca nevis sporta veidi, bet gan sportot
Bieži vien nākas sastapties ar pieaugušajiem, kuri vēršas pie manis pēc palīdzības, bet kategoriski apgalvo, ka neskries, un bieži vien tam visam pamatā ir tas, ka skolas laikā šo aktivitāti ir likts darīt piespiedu kārtā un ir izveidojies psihoemocionāls šķērslis, kura rezultātā šī aktivitāte kopš bērnības saistās tikai ar negatīvām emocijām. Man pašam arī ir līdzīga pieredze. Līdz vidusskolas vecumam es ar sportu biju “uz jūs”. Es bieži vien neapmeklēju sporta stundas, man likās, ka sports nav priekš manis, jo es nebiju laicīgi pievērsies sportam un apguvis dažādas prasmes, lai spētu veiksmīgi piedalīties sportiskajās aktivitātēs un gūt panākumus, kā rezultātā es jutos neveikli un izvairījos no sporta kopumā. Liela problēma ir tajā, ka vairumā skolu sporta stundās netiek veikta pilnvērtīga prasmju apguves mācīšana. Sporta stundās tiek mācīti noteikti sporta veidi, bet netiek ielikts pietiekami kvalitatīvs pamats prasmju apguvei. Tiek mācītas dažādas sporta spēles – basketbols, futbols, florbols u.t.t., bet neviens nemāca, kā būtu nepieciešams lēkt, piezemēties pēc palēciena un pārvietoties pa laukumu, veikt pietupienu un mijiedarboties ar dažādiem priekšmetiem. Tiek likts skriet, bet netiek mācīts un skaidrots, kā tieši tas būtu jādara.
Vairumā skolu bērni tiek vēl joprojām vērtēti pēc rezultāta, nevis izaugsmes. Ja sporta stundā ir jāskrien trīs kilometru krosa skrējiens, viens noskrien deviņās minūtēs, un viņam tiek ielikts maksimālais vērtējums, neskatoties uz to, ka viņš ārpus skolas darbojas vieglatlētikā. Otrs to pašu noskrien 25 minūtēs, un bērnam vērtējumā ieliek “neieskaitīts”, neskatoties uz to, ka iepriekšējā krosā viņš noskrēja to pašu distanci 30 minūtēs un uzlabojums ir ievērojams, bet viņam nav ieskaitīts, jo nav iekļāvies normatīvos. Tam tā nevajadzētu būt, bet tā daļai skolotāju ir vieglāk, un neviens to nekontrolē. Tas arī bieži vien rada bērnos un vēlāk jau pieaugušajos nepatiku pret sportu un fiziskajām aktivitātēm kopumā. Vēlāk, kad bērns izaug un kļūst jau par vecāku, viņš stāsta saviem bērniem, ka viņa bērnībā bijis tāpat un tas ir normāli.
Nav vajadzīgs speciālists, lai būtu fiziski aktīvs
Runājot par fizisko sagatavotību, ir lietas, kur speciālistu iesaisti nevajag. Piemēram, zviedriem ir dažādas valsts programmas, tiešsaistes lekcijas, treniņi, kur ikviens var kaut ko iemācīties, uzzināt sportošanas un fiziskās veselības jomā. Arī Latvijā pandēmijas laikā daudzi treneri iemācījās palīdzēt cilvēkiem būt fiziski aktīviem tiešsaistē. Šinī laikā es arī vairāk sāku pievērsties attālinātajai treniņu pasniegšanai. Izmantojot pašreizējās tiešsaistes platformas, treneri var neatkarīgi no atrašanās vietas nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu cilvēkiem visā pasaulē. Es mūsu ģimenei pandēmijas laikā sāku organizēt tiešsaistes treniņus, es dzīvoju Rīgā, man mamma dzīvo Vācijā, viena no tantēm Anglijā, un mēs visi neatkarīgi no lokācijas varam saslēgties un aizvadīt kopīgu treniņu, un turpināt būt fiziski aktīvi.
Svarīgi ir izmantot visu, kas mums ir pieejams, un saskatīt iespējas. Ja vēlies peldēt, nav nepieciešams obligāti apmeklēt baseinu. Ja laikapstākļi atļauj, var iet un peldēt atklātos ūdeņos. Cilvēkiem bieži vien ir asociācijas, ka var peldēt tikai baseinā. Turklāt, ja iemācīsim bērniem droši peldēt atklātā ūdenī, tad viņiem arī dzīvē būs drošāk. Tomēr šeit uzsvēršu pieaugušā klātbūtnes un uzraudzības priekšnoteikumu bērnu apmācībās. Skriet lieliski var iet ārā svaigā gaisā, nav jāiet uz skrejceliņa sporta zālē skriet. Sportojot ārā, ir vairākas priekšrocības, svaigāks gaiss, saules gaisma, dažādas iespējas aktivitātēm, kuras nevar veikt iekštelpās.
Vairumam cilvēku pietrūkst kontroles pār savām aktivitātēm, tādēļ ļoti labi noder dažādas viedierīces, kuras mums palīdz kontrolēt mūsu aktivitātes. Piemēram, ja ārsti cilvēkiem biežāk pēc apmeklējumiem ieteiktu tādas lietas kā noiet 10 000 soļu un nākamajā vizītē to pārbaudītu, aplūkojot informāciju viedierīcē, daļa cilvēku kļūtu fiziski aktīvāki un veselāki. To izdarīt var bez lieka finansējuma, cilvēkiem nevajag obligāti iet pat pie speciālistiem, lai būtu fiziski aktīvi, atliek tikai padarīt savu ikdienu fiziskām aktivitātēm bagātāku.
Jādomā par veselību, nevis vizuālo izskatu
Bieži vien cilvēki sākumā pie speciālistiem, arī manis, vēršas ar vēlmi uzlabot savu ķermeni vizuāli. Taču tas īsti nav tas, uz ko vajadzētu tiekties. Manā izpratnē vesels ķermenis ir tāds, kas spēj funkcionēt un pilnvērtīgi veikt ķermenim nepieciešamās darbības – skriet, lēkt un daudzveidīgi kustēties. Vesels ķermenis ir tad, kad visas ķermenim paredzētās darbības var izdarīt bez sāpēm un diskomforta. Ja ķermenis spēj pilnvērtīgi un efektīvi funkcionēt, arī vizuālais izskats būs labs. Izmaiņas ķermenī nenotiek ātri, bet ieguldītais laiks sevis pilnveidē vienmēr atmaksājas.
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
