Mentālā veselība26.05.2021Dr. Artūrs Miksons – Ārsts-psihologs. RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs.
Kā Covid-19 pandēmija ietekmē mentālo veselību?
Covid-19 izraisītā pandēmija ir izmainījusi ikviena ikdienu - sociālā distancēšanās, komunikācija tiešsaistē un daudzi citi ierobežojumi ir kļuvuši par jauno normu, kurai gribot vai negribot ir jāspēj pielāgoties. Diemžēl ierobežojumu rezultātā krasā paradumu un rutīnas maiņa potenciāli spēj ietekmēt mūsu mentālo veselību un garīgo stāvokli. Kā rīkoties brīžos, kad nepatīkamās emocijas ņem virsroku? Kāda bija sabiedrības uztvere un mentālā veselība līdz pandēmijai, un kā tā ir mainījusies? Ar kādām garīgās un fiziskās veselības sekām var saskarties, izjūtot emocionālus pārdzīvojumus un kā ar to tikt galā, skaidro psihoterapeits Artūrs Miksons.
Lielākoties sabiedrībā novērojamas divu veidu reakcijas – daļa izjūt grūtības, bezspēku, garlaicību, nepatīkamas sajūtas, bet citi šo laiku izmanto lietderīgi, pilnveidojot sevi, atklājot jaunus personības aspektus un meklējot atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem. Nenoliedzami, pandēmija ir ierobežojusi iespējas, bet kā cilvēks uz to reaģē – kontrolē situāciju vai arī situācija kontrolē viņu?
Daļai cilvēku Covid-19 pandēmija radījusi ilgtermiņa ietekmi uz mentālo veselību, taču tas gluži nav bez pamatojuma. Cilvēkiem, kas jau pirms tam ir bijuši uz riska robežas, saskārušies ar trauksmi vai depresiju, ir lielāka iespēja piedzīvot nopietnas problēmas - var draudēt ne vien pasliktināta mentālā veselība, bet arī komplikāciju rašanās fiziskajā veselībā. Ja apkārt nav ģimenes, radu vai draugu atbalsta, pandēmijas posmu pārdzīvot var būt grūtāk, taču vienmēr var atrast kādu, kas uzklausīs un palīdzēs. Der arī atcerēties, ka pandēmija ir pārejoša un tā noteikti reiz beigsies. Tāpat jāņem vērā cilvēka veselības stāvoklis pirms pandēmijas. Tiem, kuriem pirms tās bija labs fiziskais un emocionālais stāvoklis, lielās pārmaiņas un ierobežojumus pārdzīvot, visticamākais, būs vieglāk, taču tiem, kuriem jau iepriekš bijušas saslimšanas un ”neīstais” prāta stāvoklis, pandēmija var sagādāt lielākas raizes. Taču, stabilizējoties situācijai, prāts kļūs mierīgāks.
Mentālās veselības problēmas var rezultēties 3 veidu sekās – reakcijās, simptomos un slimībās. Reakcija un emocijas, kas saistītas ar dažādiem notikumiem, ir normāla parādība, un ar to ikdienā saskaras ikviens. Ja parādās kādi simptomi, piemēram, galvassāpes, vēdergraizes, izsitumi, tam derētu pievērst uzmanību. Lieliski, ja simptomus var identificēt un novērst, taču problēmas var rasties tad, kad rodas somatizācija - fokusēšanās uz fizisku simptomu novēršanu, neapsverot emocionālus cēloņus. Šādā gadījumā ieteicams meklēt palīdzību pie ģimenes ārsta vai ārsta-psihoterapeita. Svarīgi apzināties, ka simptomu ignorēšana var rezultēties un izsaukt visdažādākās slimības. Cilvēki, kas saskārušies ar vides vai rutīnas maiņu pandēmijas laikā (attālināts darbs vai mācības, distancēšanās utt.), piedzīvo grūtības ar sevis realizēšanu un izjūt nepatīkamas sajūtas, lielākoties “ārstē” simptomus, neizprotot cēloņus. Ja cēlonis netiek meklēts un risināts, mentālās veselības traucējumi var saglabāties arī, krīzei beidzoties. Svarīgākais ir laikus apzināties to, ka kaut kas nav kārtībā, un meklēt iespējas, kā to risināt.
Jāmēģina apzināties, ka piedzīvot nepatīkamas emocijas ir normāli – cilvēks nav radīts, lai konstanti priecātos; ir dienas, kad garastāvoklis noslīdēs zemāk par vidējo, izjūtot skumjas vai dusmas.
Ja nepatīkamās emocijas ilgst vairākas nedēļas un nav līdzsvarā ar priekpilnām sajūtām, jācenšas nepakļaut psihoemocionālo stāvokli trauksmei. Ieteicams nevis izvairīties no šīm sajūtām, bet gan izprast, kas tās rada un ko ar tām iesākt. Tas ir darbs ar sevi, kas pieprasa rakstura rūdīšanu, pārmaiņu ieviešanu un izdomu - kā nesatraukt sevi un mazināt risku pieredzēt nepatīkamas emocijas. Neiztikt bez iekšēja spēka un godprātīgas gribas, lai mainītu sevi un neļautos impulsiem, kas vilina negāciju pasaulē.
Satikties vai tomēr distancēties pandēmijas laikā? Covid-19 izraisītā krīze ir radījusi vides un apstākļu maiņu, kurai esam spiesti pielāgoties. Ir vērts padomāt, vai tieši pandēmija ir tā, kas ierobežo mūsu iespējas. Iespējams, tās nemaz netika izmantotas pirms tās. Ja ir nepieciešamība vai pamatots iemesls, komunikācija ar tuviniekiem ir jāuztur klātienē, ievērojot drošības pasākums. Tomēr rūpēs par savu un tuvinieku veselību, iespējams, viens telefonzvans būs vērtīgāks un sirsnīgāks par klātienes tikšanos un pasargās abas puses. Ja šķiet, ka pasargāt sev mīļos nozīmē būt klātesošam, ir jāapdomā, vai nav radusies kāda problēma izpratnē par drošību. Situācijā, kad kāds no tuviniekiem ir viens un šķiet, ka jūtas vientuļi, pirmais, ko ieteicams darīt, ir noskaidrot, vai ideja par vientulību sakrīt ar realitāti, – apvaicāties, kā ir patiesībā, un tikai tad lemt - palīdzēt vai ne. Nereti iedomas par to, ka kādam ir nepieciešama palīdzība, nesakrīt ar reālo situāciju. Bieži tas sastopams bērnu un vecāku attiecībās. Jāatceras vien nevainot, nedraudēt un nekaunināt, bet gan ar izpratni, empātiju un cieņu attiekties pret apkārtējiem arī brīdī, kad kāds lūdz pēc palīdzības.
Lai tiktu galā ar pārdomām par nākotni, tuvinieku veselību, apstākļiem pasaulē un Latvijā,
ir svarīgi paturēt prātā to, ka ir vērts mainīt to, ko ir iespējams mainīt, un nedomāt par to, ko nav iespējams mainīt.
Tiesa gan, nereti vieglāk ir būt sarūgtinātam un izrādīt negācijas par esošo stāvokli, sistēmu, kādu vainot, taču tas nerisina situāciju. Cilvēkiem ir tendence atcerēties vien pozitīvo pieredzi no pagātnes, idealizēt to, aizmirstot nepatīkamās sajūtas. Ir vērts apdomāt, kāda ir bijusi ikdiena pirms pandēmijas, kā dienas tika plānotas un piepildītas līdz šim, un izsvērt, vai brīdī, kad tiks atcelti ierobežojumi, tiešām tiks darīts tas, ko iztēle vizualizējusi pandēmijas laikā? Ieteikums - izmantot šo laiku savā labā, apzināties, kāpēc ir bailes par nākotni, tajā pat laikā cenšoties sakārtot to, ko var sakārtot, – sevi un tuvāko vidi sev apkārt.
Situācija pasaulē likusi mums būt radošiem – iespējas nav gluži atņemtas, tās ir ierobežotas uz laiku. Jāmeklē jauni veidi, kā sevi realizēt un uzturēt labā fiziskā un emocionālā formā. Lai sportotu vai pilnveidotu prasmes vai zināšanas, ne vienmēr ir vajadzīga kompānija vai īpašas telpas, vide, apstākļi. Ir lieliski, ja izdodas gūt šādu atziņu un kļūt pašpietiekamam, atrast citus veidus, kā piepildīt to, kā prātam vai dvēselei trūkst.
Ja rodas grūtības sakārtot sevi, ir dažādas iespējas, kur rast palīdzību. Nereti sanāk tā, ka cilvēks zina, kas viņam sāp, taču vien speciālists varēs pateikt cēloni un risinājumu. Psihoterapeitu palīdzību var meklēt gan Latvijas ārstu psihoterapeitu asociācijas mājaslapā www.arstipsihoterapeiti.lv, gan arī ambulatorajos centros. Pieejami arī atbalstu centri, uzticības tālruņi. Ir iespēja izvēlēties sev ērtāko pieeju un rīkoties.
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
