Mentālā veselība28.05.2021MSc Psych. Nils Sakss Konstantinovs – Pusaudžu psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs.
Pusaudžu mentālā veselība Covid-19 pandēmijas laikā
Mentālās veselības slimības pēdējo gadu laikā ir izraisījušas būtisku kopējās sabiedrības veselības lejupslīdi. Šobrīd, kad visa pasaule seko līdzi notikumu attīstībai Covid-19 pandēmijas kontekstā, mentālās veselības problēmas, sevišķi gados jaunāku cilvēku vidū, ievērojami turpina augt. Lai gan šīs veselības problēmas bija vērā ņemama problēma arī iepriekš, pandēmijas sekas liecina, ka gados jaunākā sabiedrības daļa neizjūt emocionālu stabilitāti un pārliecību. Pusaudžu resursa centra dibinātājs, kā arī Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs norāda, ka aizliegumi pandēmijas ierobežošanas ietvaros, piemēram, sociālā distancēšanās, izolēšanās un citi, pusaudžiem un bērniem var izraisīt dažādus pārdzīvojumus un pastiprināt negatīvo efektu uz dažādām mentālās veselības saslimšanām.
Klupšanas akmens: atsvešinātība, vientulība un nespēja komunicēt ar līdzcilvēkiem
Pēc pirmā pandēmijas viļņa pusaudžu mentālās veselības kritums bija ievērojams. Balstoties uz Kantar.lv veikto Covid-19 barometra pētījumu par koronavīrusa radītās situācijas ietekmi uz ikdienas dzīvi, vislielākā ietekme uz mentālās veselības stāvokli bija tieši uz gados jaunākiem cilvēkiem (18-24 gadu vecumā). Augustā 34% jauniešu, savukārt novembrī 51% jauniešu izjuta negatīvas izmaiņas garīgajā veselībā.* Šie dati visai precīzi sakrīt arī ar citu valstu situāciju, piemēram, kopumā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) dalībvalstīs vairāk nekā 50% jauniešu piedzīvo diezgan ievērojamu emocionālo lejupslīdi, izjūtot paaugstinātu stresu, trauksmi un vientulību.**
Galvenokārt problēma ir tā, ka tiem bērniem un jauniešiem, kuriem ir kaut kādas grūtības, pazūd iespēja tās risināt apkārtējā vidē, spilgts piemērs – mācību iestāde. Skola nav tikai vieta, kur skolēni mācās un iegūst zināšanas. Patiesībā mācības ir tikai kādā 3. vai 4. vietā.
Svarīgākais bērniem un jauniešiem ir kontaktēšanās ar citiem, kopā būšana, fiziskā slodze,
dažādas sociālā atbalsta funkcijas, un diemžēl attālinātā mācību metode to vispār nekādā veidā neatbalsta. Mēs fokusējamies uz skolu kā vietu, kur uzzināt jaunas lietas, taču bērnu un pusaudžu vecumā ir vēl daudz citu lietu, kas veicina attīstību. Tomēr tagad visas šīs lietas ir pazudušas, un tas noteikti ietekmē bērnu un jauniešu mentālo veselību.
Vēl viena milzīga problēma ir tā, ka valdība ievieš ierobežojumus, bet nepietiekami ņem vērā mentālās veselības vajadzības. No vienas puses - sociālā distancēšanās un “sociālā burbuļa” princips ierobežo vīrusa izplatību, no otras puses - tie ierobežo bērna iespējas attīstīties, veicina emocionālo lejupslīdi, kas var novest pat pie pašnāvību skaita pieauguma. Ja netiek meklēti jauni risinājumi un rīki, kā pandēmiju pārvarēt, tad skaidrs, ka problēmas būs. Tās ir jau šobrīd!
Ja godīgi, tad domāju, ka vecāku iespējas sniegt atbalstu ir diezgan ierobežotas, tāpēc atbalstu būtu vērtīgi meklēt pie profesionāļiem. Nereti vecākiem pašiem ir grūtības tikt galā ar pandēmijas un ikdienas dzīves uzlikto slogu. Ja lielākā dienas daļa tiek pavadīta strādājot, vecāku iespēja pārvaldīt situāciju mājās diemžēl ir diezgan ierobežota.
Protams, ir tās mazās lietas, ko visi saka, – vajag turēties pie dienas režīma, nodrošināt kaut kādu slodzi un nodarbināt bērnus. Principā, atskatoties uz pirmo pandēmijas vilni, šos padomus ir ļoti grūti ieviest reālajā dzīvē, jo situācija, kad bērni un jaunieši visas dienas garumā ir spiesti atrasties mājas, nesocializējoties klātienē, nav normāla.
Lai saņemtu atbalstu, ikviens cilvēks, arī bērni un jaunieši pēc palīdzības var vērsties pie tuviniekiem – draugiem un ģimenes. Tomēr, ja šādas iespējas nav, dažādas psihologa konsultācijas Latvijā ir bezmaksas un pieejamas ikvienam, - gan krīzes situācijās nonākušajiem, gan ikvienam, kurš vēlas uzlabot savu pašsajūtu vai savstarpējās attiecības un dzīves kvalitāti.
Jaunieša uzvedības indikatori, kas ļaus pamanīt un novērst grūtības savlaicīgi
To, ka bērns vai pusaudzis piedzīvo emocionālo lejupslīdi vai mentālās veselības problēmas, pamanīt ir salīdzinoši vienkārši, sevišķi ar jaunākiem bērniem. Ja mājās bieži izceļas lieli strīdi, ja jūtat pārspīlētus emociju uzplūdus, ja bērns uzkrītoši mēģina izolēties istabā vai vispār pārstāj kontaktēties ar vecākiem, – ikviens no šiem scenārijiem var liecināt par emocionālām grūtībām.
Vēl viens indikators, protams, ir sekmes. Esmu dzirdējis par gadījumiem, kad jaunieši vai bērni mācījās salīdzinoši labi, bet, sākoties pandēmijai, skolu nācās pamest centības trūkuma vai nepietiekamo atzīmju dēļ. Tas tikai tāpēc, ka šie bērni un jaunieši nebija gatavi jaunajam mācību procesam un vecāki to savlaicīgi nepamanīja.
Ja godīgi, tad domāju, ka vecāku iespējas sniegt atbalstu ir diezgan ierobežotas, tāpēc atbalstu būtu vērtīgi meklēt pie profesionāļiem. Nereti vecākiem pašiem ir grūtības tikt galā ar pandēmijas un ikdienas dzīves uzlikto slogu. Ja lielākā dienas daļa tiek pavadīta strādājot, vecāku iespēja pārvaldīt situāciju mājās diemžēl ir diezgan ierobežota.
Protams, ir tās mazās lietas, ko visi saka, – vajag turēties pie dienas režīma, nodrošināt kaut kādu slodzi un nodarbināt bērnus. Principā, atskatoties uz pirmo pandēmijas vilni, šos padomus ir ļoti grūti ieviest reālajā dzīvē, jo situācija, kad bērni un jaunieši visas dienas garumā ir spiesti atrasties mājas, nesocializējoties klātienē, nav normāla.
Lai saņemtu atbalstu, ikviens cilvēks, arī bērni un jaunieši pēc palīdzības var vērsties pie tuviniekiem – draugiem un ģimenes. Tomēr, ja šādas iespējas nav, dažādas psihologa konsultācijas Latvijā ir bezmaksas un pieejamas ikvienam, - gan krīzes situācijās nonākušajiem, gan ikvienam, kurš vēlas uzlabot savu pašsajūtu vai savstarpējās attiecības un dzīves kvalitāti.
Kā ilgtermiņā saglabāt vēsu prātu un neļauties pandēmijas radītajām negatīvajām emocijām?
Pēc pirmā pandēmijas viļņa ar ieteikumiem esmu kļuvis ļoti uzmanīgs. Sākotnēji cilvēkiem ieteicām, ka katram mājās vajag atrast savu stūrīti. Pēc šī ieteikuma no cilvēkiem saņēmām dusmu pilnus zvanus un jautājumus, vai mēs zinām, kā cilvēki dzīvo? Ka daudziem gluži vienkārši nav iespēju visiem sešiem sadalīt mājokli tā, lai katram būtu savs stūrītis. Es uzskatu, ka ir ļoti reālistiski jāizsver savas iespējas un jārīkojas atbilstoši konkrētajai situācijai, ņemot vērā visus iespējamos resursus.
No pacientu pieredzes varu padalīties, ka radinieki laukos ir labs resurss. Tā ir iespēja dot pusaudzim brīdi atelpai, lai viņš kaut uz nedēļu tiktu prom no mājām, –
dažkārt vides maiņa var veicināt pozitīvas pārmaiņas, dot laiku sakārtot savas domas, paskatīties uz situāciju no malas.
Risinājumiem ir jābūt diezgan radošiem. Tāpat es ieteiktu nenogaidīt un risināt situāciju laikus. Pandēmijas radītie apstākļi nav ierasta lieta, tāpēc ir svarīgi reaģēt uzreiz. Līdzko jūtat saspringumu un neierastas emocijas no bērna vai jaunieša puses, ir jāuzsāk saruna, un jāmeklē potenciālie risinājumi.
* Kantar.lv (2020), “Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju (46%) izjūt koronavīrusa radītās situācijas ietekmi uz ikdienas dzīvi”
* OECD.org (2020), “Youth and COVID-19: Response, recovery and resilience”
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
