Mentālā veselība22.03.2022Andris Veselovkskis – Psihoterapeits
Nebaidies no bailēm
Brīdī, kad šķita, ka beidzot pandēmija tuvojas izskaņai, mēs piedzīvojām 24. februāri. Šis laiks mums liek saprast, ka šobrīd notikumi un situācija mainās ik dienu, un, lai gan šķiet, ka ne visi notikumi mūs ietekmē tieši, tie tāpat mūsu galvās maisās un liek ikdienā par tiem iedomāties. Jautājumi “Kā sevi lieki neuztraukt?”, “Kā sadzīvot ar notikumiem, kurus īsti nevaram ietekmēt?” un “Kā cīnīties ar panikas lēkmēm?” kļūst arvien aktuālāki ik dienu. Uz šiem jautājumiem atbildes palīdzēs rast psihoterapeits Andris Veselovskis.
Nav nekāds noslēpums, ka pēc diviem pandēmijas gadiem daļa sabiedrības jūtas psiholoģiski izsmelta. Ir pienācis tas brīdis, kad jādomā, kā sevi pasaudzēt, – kā saglabāt spēku un enerģiju. Taču informācijas daudzums par pasaulē notiekošo ir pieejams visur, un mēs to uzņemam neapzināti, tāpēc katram pašam ir jāsaprot, kā tā viņu ietekmē. Ja viss izlasītais un redzētais rada baiļu sajūtu, jāpieņem lēmums samazināt uzņemto informācijas daudzumu; viens ir uzņemt informāciju, otrs – pavērot sevi, kā mēs šo informāciju apstrādājam. Mums ir nepieciešams sevi pavērot un uzdot sev jautājumu: “Kā es tieku galā ar krīzes situācijām?” Jāpievērš uzmanība, lai es pietiekami atpūšos, paēdu, esmu izgulējies un fokusējos uz ikdienas darbiem. Informāciju uzņemu tikai tik daudz, cik es pats varu izturēt, – ja man kļūst pārāk grūti, uz laiku pārstāju to lasīt un klausīties. Svarīgi ir neaizmirst arī par citām lietām, piemēram, ģimeni, draugiem un sportu. Šie mazie, bet pozitīvie notikumi mums sniedz gandarījumu.
Uztrauktā vidē uztraukts gars
“Saglabā mieru!” – viegli teikt, tomēr grūti izdarīt. Mēs varam paši tikt galā ar savu satraukumu. Ļoti svarīgi ir censties neuzņemt cita cilvēka satraukumu, jo mūsu ķermeņi ir būvēti tā, lai sajustu blakus stāvošā vibrāciju. Ja kāds blakus ir uztraukts, arī mans ķermenis neapzināti sāks satraukties. Ir jāmācās nomierināties, – katram jāatrod sava taktika. Ja redzi, ka kāds ir satraucies, pajautā sev:“Par ko viņš ir satraucies?” Kad satraukuma iemesls ir konstatēts, izvērtē, vai arī Tev par to būtu jāsatraucas.
Panikas lēkmes nenāk ar brīdinājuma karogu
Satraukums un bailes var pieaugt aizvien vairāk. Cilvēks var piedzīvot panikas lēkmi. Katram izjūtas ir citādākas. Fiziski – notirpst rokas, sākas pastiprināta svīšana, sirds sitas straujāk, bet emocionāli tās ir bailes– bailes nomirt vai sajukt prātā. Ja cilvēks var noformulēt, ka tuvojas panikas lēkme, tātad tā nav pirmā reize. Ir jāmēģina sev skaidrot, ka ne panikas lēkme, ne trauksme nav bīstama – tie ir veģetatīvie simptomi un nav dzīvību apdraudoši. Ja vienreiz jau esmu ticis galā, tikšu ar šoreiz. Panikas lēkmes gadījumā var palīdzēt elpošanas vingrinājumi. Jāmēģina elpot lēnām un ar vēderu - lēnām ieelpoju [pie sevis skaitot] 1, 2, 3, bet izelpoju garāk 1, 2, 3, 4, 5. Tas palīdz, jo satraucoties mēs neapzināti sākam elpot paātrināti. Pārāk ātras elpošanas rezultātā sāk reibt galva, kas var rezultēties ar paģībšanu, tāpēc ir ļoti svarīgi darīt pretējo un elpošanu palēnināt, cik vien iespējams. Jāatceras, ka ar bailēm un veģetatīvām sajūtām var tikt galā, ir vienkārši jātrenējas; no panikas lēkmēm nevajag baidīties – tas nav nāves spriedums, tā nav nekāda briesmīga patoloģija. Apstākļos, kādos šobrīd dzīvojam, sabīties ir normāli.
Pabeigt dienu bez satraukuma ir tikpat svarīgi, cik iesākt to
Ja ir raksturīgi, ka jau no rīta pārņem nemiers, bažas vai drūmums, vislabāk iesākt dienu ar ko tādu, kas raisa prieku, – tā var būt lēna kafijas dzeršana, meditācija, vingrošana vai skriešana. Mūsu pašsajūta ir tikai un vienīgi mūsu rokās, jo apziņa, ka nespējam būt tik mierīgi, cik bijām pirms mēneša, ir gandrīz ikvienam.
Ļoti svarīgi ir neiesākt un nepabeigt dienu ar negatīvām ziņām. Vakaros būtiski ir novērot, cikos ejam gulēt, un nekādā gadījumā pirms miega nelasīt un neskatīties ziņas, kuras mūs satrauc. Katram jāatrod, kas tāds, kas rada prieku un mieru pirms gulētiešanas, – mīļākā filma vai grāmata, sarunas ar līdzcilvēkiem.
Ir jāiemācās sevi pārvaldīt un savaldīt, jātrenējas tikt ar sevi galā situācijās, kad lielai sabiedrības daļai ir ļoti liels satraukums, kad šķiet, ka pasaulē visi kaut kur skrien. Mums jāturpina darīt savas ikdienas lietas, jābūt savā labākajā formā, jo tikai tad vajadzības gadījumā mēs varēsim kādam palīdzēt.
Vajadzētu apzināties, ka šobrīd, krīzes situācijā, daudzi lielas bailes un panikas lēkmes piedzīvo pirmo reizi. Mums ir emocijas, satraukumi, prātā visu laiku notiek nemitīga kustība – ever boiling cauldronjeb jeb vienmēr mutuļojošais katls. Ja mūsu katls producē vairāk, nekā mēs varam izturēt, tad kādā brīdī tas viss kā tvaiks no katla izlaužas un mēs piedzīvojam panikas lēkmi. Katram vajag ieskatīties sava katliņa saturā un izanalizēt, ko mēs tur vārām – liekās sastāvdaļas ir jāprot izmest ārā. Pareizi strādājot ar savu prātu, mēs varam veiksmīgi pārvarēt krīzi un kļūt stiprāki.
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
