Mentālā veselība02.05.2022
Neļauj stresam ņemt virsroku – tas nav mūžīgs
Ar stresu mūsdienās saskaras ikviens, tas ir teju neizbēgams. Lai arī daļai cilvēku atbrīvošanās no stresa nesagādā lielas grūtības, tomēr citiem neizdodas ar to tikt galā. Īpaši grūti stresu un satraukumu ir uzveikt, ja trūkst laika un nav brīvu brīžu, lai vienkārši atpūstos un aizmirstu par spriedzi darbā, mājās vai citur. Kā sevi nodarbināt stresa situācijās, lai mēs spētu koncentrēties uz ikdienas darbiem? Ko mēs varam darīt, lai uzlabotu savu veselības stāvokli, kas nereti pasliktinās, visu laiku dzīvojot stresā? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz uzņēmēja Marika Ģederte.
Uz stresu mums ir jāskatās kompleksi, jo ir divu veidu stresi – labie un sliktie. Nenoliedzami, ka labais stress nedaudz ir vajadzīgs ikvienam no mums, jo tas zināmā mērā dzen mūs uz priekšu un mudina ikdienas darbus paveikt ātrāk. Taču sliktais stress, kas mūs vajā ikdienā, ietekmē ne tikai garastāvokli un izskatu, bet arī ikdienas veicamo darbu kvalitāti. Stress ir vaininieks ļoti daudzām slimībām, un ikdienas mazajiem stresiem mēs pat nepievēršam uzmanību, jo tas ir visapkārt.
Pozitīvo stresu varētu saukt par adrenalīnu. Ja eksperti fizioloģiski mērītu kortizola hormonu, būtu redzams, ka tā līmenis no rīta ir visaugstākais. Lai gan negatīvais stress mūsu pārņem biežāk nekā pozitīvais, svarīgi būtu atrast balansu. Ir jāstrādā pie tā, lai samazinātu negatīvo stresu, un jāmeklē tas, kas mūs iedvesmo un iepriecina – rada pozitīvo stresu. Protams, ka stresu ir teju neiespējami ieplānot un paredzēt. Pat, ja no rīta šķiet, ka diena ir saplānota tā, lai nekas nenoietu greizi, neierastas situācijas notiek, un tās nevar ieplānot. Neziņa un bailes ir tās emocijas, kas cilvēkiem rada stresu, bet ir ļoti būtiski atpazīt to brīdi, kad rodas stress, un pateikt sev: “Stop! Es šodien tur nebraukšu vai ar to cilvēku netikšos.” Jāmāk noraut roķeni! Jāsaka gan, ka arī dažādos vecumos mūsu reakcija uz dažādām stresa situācijām mainās. Ir svarīgi justies labi ne tikai fiziski, bet arī mentāli, emocionāli un intelektuāli, – viena no svarīgākajām sajūtām ir būt vajadzīgam kādam.
Cilvēki ir ģeniālas radības, – lai kāds būtu mūsu vecums, mēs vienmēr lietas un darbus atstājam uz pēdējo brīdi, un tas mums papildus rada nevajadzīgu stresu. Bet, skatoties no otras puses, – atbildīgi cilvēki vienmēr streso. Neizbēgami stress ir viens no iemesliem, kas ietekmē mūsu veselības stāvokli. Protams, pirmie rādītāji, kuriem arī ir nepieciešams pievērst uzmanību, ir vizuālā izskata izmaiņas – kaut vai maisiņi zem acīm pēc nepietiekama miega. Stress arī ļoti lielā mērā ietekmē svaru – citi stresa dēļ ēd pārāk daudz, bet citi atkal aizmirst paēst. Svarīgi ir neiekrist nevienā no galējībām. Tas ir tāds apburtais loks. Stresa dēļ rodas liekais svars, un pēc tam rodas stress, jo tev ir liekais svars. It īpaši pēc šiem pandēmijas gadiem, kad principā viss notika neklātienē, cilvēki ir sākuši pat mazliet baidīties viens no otra un vairs neprot atrasties viens otram blakus. Pat visparastākās sarunas klātienē cilvēkiem rada uztraukumu un stresu.
Ar stresu ir jāiemācās sadzīvot – nebūs tāda ideālā pasaule, kurā tā nav. Mūsu spēkos nav izvairīties no stresa, bet varam censties to samazināt. Svarīgi ir ļaut sev atpūsties, neaizmirst par atvaļinājumiem, aizbraukt īslaicīgā atpūtā. Ir jāieklausās signālos, ko mūsu ķermenis un prāts mums dod, lai nepienāk brīdis, kad ir neiespējami neieklausīties. Mēs pārāk maz sevi mīlam. Cilvēkiem mums apkārt mēs esam vajadzīgi laimīgi – mūsu partneriem, vecākiem, bērniem, kolēģiem, jo visiem patīk laimīgi, smaidīgi un priecīgi cilvēki!
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
