Mentālā veselība04.09.2023
Pieredzes stāsts. Psihedēliskās vielas un veselība
Agnese Fūrmane
Mūsdienu pasaulē viss notiek ļoti dinamiski un strauji. Cilvēki tiek pakļauti nebeidzamam stresam, ne tikai risinot sadzīviskas lietas, bet viņiem jātiek galā arī ar milzīgu daudzumu informācijas, kas atspoguļota nebeidzamās ziņu plūsmās, sociālajos tīklos un citās platformās. Ja agrāk cilvēks dienā izlasīja avīzi, parunāja ar kaimiņu vai darba biedru un viņam jau bija pietiekošs informācijas apjoms, ko apstrādāt, mūsdienu digitalizācijas laikmetā cilvēka smadzenes ik dienas apstrādā neaptveramu informācijas apjomu, salīdzinot ar pavisam nesenu pagātni. Protams, arī pēdējo gadu lielākais pārbaudījums – pandēmija, nav veicinājusi iekšējo mieru un līdzsvaru.
Kā rezultātā, lai arī mēs to dēvējam par progresu, mūsdienu sabiedrība saskaras ar ļoti lielām mentālām un fiziskām veselības problēmām. Cilvēki cieš un nesaprot, ka galvenā veselas un priekpilnas dzīves atslēga ir viņu pašu ikdienā veiktās darbības un dzīvesveids. Tālab jau vairāk kā desmit gadus esmu uzņēmusies pilnīgu atbildību par savu ķermeni un raugos uz pasauli kā holistisku sistēmu, kurā cenšos iekļauties rāmi un mierīgi. Pats svarīgākais, kas jebkuram cilvēkam, manuprāt, būtu jāsaprot, ir tas, ka nav neviena cita cilvēka, kuram būtu jārūpējas, jājūt, jāieklausās kādā konkrētā cilvēka ķermenī un arī viņa psihē vairāk par pašu cilvēku. Katrs cilvēks pats ir atbildīgs par savu veselību un tikai tad, kad nepieciešama palīdzība, iesaistās ārsts, terapeits vai tiek lietoti kādi medikamenti. Tātad, tas, ko mēs darām un jūtam ikdienā, veido un veicina vai, arī gluži otrādi, neveicina, psihisko un fizisko veselību un labsajūtu. Sākot ar domām un beidzot ar pārtiku, ko lietojam; fiziskajām aktivitātēm un apmierinātību ar dzīvi kopumā. Apzinātība ir viens no mūsdienu modernajiem atslēgas vārdiem, kurš norāda uz to, ka cilvēkam jābūt apzinātam savās darbībās un jāpieliek zināmas pūles, lai saglabātu līdzsvaru starp iekšējo mieru un nemieru, kas valda ārējā pasaulē. Ja tas netiek darīts, nemiers iemājo arī cilvēka ķermenī, prātā un viņa ikdienas dzīvē.
Pirmais solis uz kopīgo veselumu ir apziņa, ka ķermenis ir vienota sistēma, kura cilvēkam dota, lai piedzīvotu šo dzīvi un par to nepieciešamas regulāras rūpes. Gluži tāpat kā automašīnai, par kuru dažs labs rūpējas vairāk kā par savu ķermeni. Vienīgi ar cilvēka ķermeni ir nedaudz sarežģītāk, jo cilvēkam ir dots prāts un apziņa, dvēsele, kura mājo šajā ķermenī un par to visu ir nepieciešams rūpēties. Daudz ar to strādā psihologi, psihoterapeiti, arī psihiatri, bet dabiskā un salīdzinoši jaudīgā veidā to lieliski dara arī psihedēliskie augi ar savu maigo un reizē spēcīgo iedarbību uz cilvēka vadības centru jeb smadzenēm un ne tikai.
Tāpēc bija ļoti liels prieks un gandarījums, kad uzzināju par biedrības “Veselīga Latvija” organizēto konferenci “Mūsdienīga integratīva pieeja atkarību ārstēšanai un ārstniecībai kopumā: psihedēlisko vielu nozīme’’.
Starp citu, ja kāds vēl nav noklausījies šīs konferences ierakstu, iesaku to izdarīt, jo runātāji ir pasaulē atzīti savas jomas speciālisti - gan neirozinātnieki profesors Deivids Nats un Mendels Kaelens, etnofarmokologs Deniss Makena, gan mikologs Pols Stamets u.c. Prestižās pasaules institūcijās šobrīd tiek veikti ļoti daudzi zinātniski pētījumi, kas apstiprina šo ārstniecības metožu efektivitāti un labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Pēc konferences noklausīšanās man radās iedvesma sazināties ar vienu no tās organizatorēm Unu Meisteri, lai dalītos savā pieredzē un pastāstītu par šīs, nebūt ne jaunās, bet patiesībā labi aizmirstas vecās metodes ietekmi uz manu veselību un labsajūtu. Tādā veidā vēlējos piedalīties, atbalstīt un popularizēt šīs metodes legalizēšanu un pielietošanu medicīnas vajadzībām arī Latvijā.
Daudzus gadus, strādājot ar sevi, esmu ieguvusi gan medicīnas izglītību, gan psihologa un arī astrologa izglītību, esmu pabijusi gan Indijā, gan Tibetā, mācījusies ajūrvēdu Latvijas Universitātes Indijas studiju centrā, praktizējusi jogu un meditācijas tehnikas, apmeklējusi daudz un dažādus kursus un terapijas, mācījusies par augiem un veselīgu dzīvesveidu pirts zinību skolā un cilvēku kā vienotu, veselu sistēmu, kas neaprobežojas tikai ar fizisko ķermeni. Līdz kādā savu garīgo ceļojumu brīdī nonācu vietā, kurā tika piedāvāta dziedināšanās ar augu medicīnu jeb psihedēliskajām vielām.
Jau pirmajā reizē sapratu, ka šo procesu vēlos izjust un piedzīvot kā terapiju un saprast, ko tas dod manam ķermenim un kopējai labsajūtai. Piebildīšu, ka apmeklēju šos dziedinošos terapijas apļus pieredzējuša un apmācīta pavadoņa vadībā, kas deva papildus drošību un vecināja izpratni par atbildīgu pieeju procesam kā tādam. Dodoties iepazīt sevi un ieskatoties savas apziņas slēptākajos nostūros, jebkurš cilvēks var saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, kas labi zināmi pavadonim un samazina riskus nokļūt nevēlamās situācijās.
Svarīgākās atziņas par pašu procesu, kuras esmu ieguvusi šo prakšu laikā, kas ar pārtraukumiem ilga četrus gadus:
1. Ļoti svarīgs ir procesa vadītājs un vieta, kurā notiek augu ceremonija. Atmosfērai jābūt maksimāli mierīgai un harmoniskai.
2. Pirms gaidāmās terapijas nepieciešams ievērot attiecīgu diētu un maksimāli precīzi sevī izslīpēt vēlamo nolūku, kas kalpo arī kā vadmotīvs visa ceļojuma laikā.
3. Procesa laikā jāsaprot, ka viss, kas notiek ar konkrētu cilvēku, ir tikai un vienīgi viņa paša apziņā esošs un notiekošs. Līdz ar to, katram cilvēkam šī pieredze var būt pilnīgi savādāka gan izjūtu, gan pieredzes ziņā. Nevajag salīdzināt sevi ar citiem.
4. Paša procesa laikā svarīgākais, kas jāatceras, ir mierīga un dziļa elpošana, jo tā palīdz atslābināties un nomierināt satraukto prātu, kā arī būt mirklī “šeit un tagad”.
5. Jo atslābinātāks cilvēks, jo brīvāk un vieglāk ķermenī plūst enerģija. Fiziskā ķermeņa kustības procesa laikā palīdz izvadīt spriedzi un blokus no konkrētas ķermeņa zonas. Šīs kustības var būt un var arī nebūt. Tās nevajag speciāli veicināt vai arī mēģināt ierobežot.
6. Pēc ceremonijas ļoti svarīgi sekot procesa laikā iegūtajām atziņām vai, citiem vārdiem, integrēt ikdienas dzīvē jauniegūto pieredzi.
7. Nav pasaulē brīnumlīdzekļu un neviens cilvēks vai augs nevar izdarīt to, kas jādara katram pašam – jāmainās uz augšu, jātiecas kļūt par sevis labāku versiju ikdienā. Vienalga, uz kuru jomu tas attiecas, ir jāiegulda darbs un jābūt paša cilvēka vēlmei justies labi, būt veselam. Šis process ir bezgalīgs un tieši tāpēc mēs esam šeit, uz Zemes.
Ja man būtu jāatbild uz jautājumu, ko psihedēlisko augu terapija deva man un kā tā mainīja manu dzīvi, es teiktu, ka neviena no iepriekš piedzīvotajām terapijām man nebija devusi tik dziļu un patiesu ieskatu manis pašas personībā. Tā pamazām, slāni pa slānim atvēra manu dziļāko būtību un ļāva ieskatīties apziņas slēptākajos nostūros. Viss liekais un traumatiskais tika attīrīts, atbrīvots un izvadīts ārā. Esmu ļoti pateicīga šai pieredzei un cilvēkiem, kuru pavadībā gāju šo holistisko gan dvēseles, gan psihes, gan ķermeņa dziedināšanās procesu. Es nevaru apgalvot, ka katram cilvēkam ir piemērota šāda terapijas metode, bet noteikti tā noderēs tiem, kuri ilgstoši cieš no fiziskā ķermeņa neveseluma vai arī jūtas izdarījuši visu, lai uzlabotu savu pašsajūtu, bet joprojām saskaras ar kādām specifiskām veselības problēmām. Tāpat arī uzskatu, ka šim procesam jābūt legālam Latvijā, lai ar šīm vielām var strādāt terapeiti, kuriem ir speciāla izglītība un zināšanas. Mans sapnis ir, lai Latvijā tiktu izveidoti speciāli medicīnas centri, kuros piedāvā holistisko ārstēšanu, iekļaujot ajurvēdu, jogu, kas ir ļoti piemērotas preventīvās terapijas metodes, ka arī psihedēlisko augu terapiju. Domāju, ka šis ir tikai laika jautājums, lai šāda ārstniecības metode ienāktu arī Latvijas iedzīvotājiem pieejamo medicīnisko pakalpojumu klāstā, kā tas šobrīd jau notiek Kanādā un Austrālijā. Pie procesa legalizēšanas strādā arī vairākas Eiropas valstis. Savu prakšu laikā esmu sastapusi cilvēkus, kuri terapeitiska psihedēlisko vielu pieredzējuma laikā atbrīvojas no narkotisko vielu atkarības, atmet alkohola lietošanu, smēķēšanu, veiksmīgi, bez medikamentu palīdzības iziet no dziļi depresīviem stāvokļiem, atvieglo onkoloģisko procesu radītos eksistenciālās trauksmes un sāpju sindromus. Par to ir vērts padomāt. Vai mēs tiešām izmantojam visas mums, cilvēkiem, šobrīd pieejamās metodes un zināšanas, lai palīdzētu mūsdienu pacientam dzīvot un justies labi šajā pārmaiņām un izaicinājumiem pilnajā pasaulē?
Domāju, ka psihedēlisko vielu pētījumos jau iegūtie un pierādītie rezultāti, ir tā vērti, lai šo jomu vēl vairāk pētītu un integrētu mūsdienu medicīnas metodoloģijā. Ja cilvēce ir gājusi tik straujiem soļiem uz priekšu moderno tehnoloģiju jomā, izmeklējumu metožu attīstībā, izgudrojusi daudz un dažādas zāles, bet joprojām tik daudz cilvēku cieš no mentālām un fiziskām veselības problēmām, varbūt ir pienācis laiks kaut kam jaunam, kas, kā bieži vien izrādās, ir labi aizmirsts vecais.
Ļoti priecājos par to, kas jau Latvijā tiek darīts, lai šo procesu aizsāktu, kā arī lūdzu citu jomu speciālistus, kuri grib padalīties ar saviem pieredzes stāstiem un atbalstu, darīt to!
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
