Mentālā veselība12.10.2023Una Meistere – Biedrības “Veselīga Latvija” valdes priekšsēdētāja
Dusmas – kā tās atpazīt, pieņemt un transformēt
“Veselīga Latvija” emociju pratība:
Dusmas – kā tās atpazīt, pieņemt un transformēt 16. oktobrī plkst. 18:00, tiešsaistē “Veselīga Latvija” Facebook platformā. Saruna par dusmām.
Diskusijas ieraksts skatāms šeit;
Neraugoties uz aicinājumiem sarunāties un sadarboties, mūsu dzīves telpas - sabiedriskās, sociālo tīklu, bieži arī privātās, realitāte šobrīd ir acīs krītoša nesaprašanās, nespēja ieklausīties citādā
viedoklī, pat nevēlēšanās to sadzirdēt un sarunāties. Turklāt arī no to puses, kas it kā vārdos runā par sadarbošanos. Vai tik nav tā, ka pēdējos gados, - pandēmijas, kara un vispārējās nenoteiktības
stimulētās bailes, mūsos ir nomainījušas dusmas – arī par to, ka esam tikuši un joprojām tiekam manipulēti ar bailēm?
Mūsu izteikti polarizētajā sabiedrībā dusmām šobrīd ir vienkārši ideāli apstākļi - tās uzšķiļas vieglāk par sērkociņiem un ir spējīgas uzplaiksnīt par jebko, - dažādās intensitātēs un izpausmes formās. Dusmas provocē agresiju – verbālu un arī fizisku, kas mūs tikai vēl vairāk attālina no iespējas sarunāties un atjaunot līdzsvaru sevī, ģimenē un sabiedrībā kopumā. Tās iedzen mūs “cīnies vai bēdz” cilpā, ierosina pastiprinātu virsnieru aktivitāti, kā rezultātā aktivizējas trauksmes sajūta un iekšējās bailes. Šie emocionālie un fiziskā ķermeņa faktori rada arvien pieaugošas veselības problēmas.
Dusmas ir viena no cilvēka pamatemocijām un tās baro stress. Dusmas sakņojas mūsu pirmatnējā nepieciešamībā izdzīvot un pasargāt sevi no ārējās agresijas. Tās saasina uzmanību, paaugstina
modrību un uzbrukuma gadījumā ļauj rīkoties ātri un efektīvi.
Dusmas ir duālas, līdzīgi kā uguns, tās iemieso pirmatnējo spēju un nekontrolēti aizsvilstoties, var būt ļoti destruktīvas, savukārt – ja dusmas tiek atpazītas, prasmīgi pārvaldītas un izmantotas, tās var
kļūt par spēcīgu un uz pozitīvām pārmaiņām vērstu motivējošu instrumentu. Gan konkrētam indivīdam, gan sabiedrībai kopumā. Dusmas var būt arī pozitīvu pārmaiņu aģents.
Tiesa, neraugoties uz nenoliedzami pozitīvo potenciālu, dusmām ir slikta reputācija. Kas ir dusmas, kā tās atpazīt un kālab mums tās nepieciešamas? Precīzāk, kāpēc mēs dusmojamies? Kāda ir dusmu vieta kopējā emocionālajā līdzsvarā? Kas notiek mūsu smadzenēs un arī ķermenī mirklī, kad dusmojamies? Kāpēc dusmas var kalpot arī kā lielisks pašizziņas instruments un kā tās šajā
kvalitātē transformēt? Kā dusmas pārvērst motivācijā? Kā neuztvert citu (ģimenes locekļu, draugu, kolēģu u.c.) dusmu izvirdumu personiski? Kāpēc ir svarīgi runāt par savām emocijām un kāpēc
dusmas nedrīkst vienkārši apspiest? Kā nevis menedžēt jau esošas dusmas, bet tās jau laicīgi novērst? Kā dusmas pārvērst optimismā?
Kā teicis emociju pētnieks, Viskonsinas – Medisonas universitātes profesors, psihologs Ričards Deividsons: dusmas mobilizē resursus, palielina modrību un atvieglo šķēršļu novēršanu ceļā uz
mērķi, īpaši, ja dusmas var nošķirt no tieksmes kaitēt vai iznīcināt.
Sarunā piedalās:
- Ilze Aizsilniece, ģimenes ārste, biedrības “Veselīga Latvija” līdzdibinātāja
- Ieva Bite, LU asociētā profesore, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste
- Gunārs Trimda, bērnu un pieaugušo psihiatrs, sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciālists
- Volfgangs Vinters, Austrumu cīņas mākslu meistars
- Raimonds Platacis, reklāmas speciālists
- Una Meistere, žurnāliste, biedrības “Veselīga Latvija” līdzdibinātāja
Sarunu moderēs Ainārs Ērglis, biedrības “Veselīga Latvija” līdzdibinātājs
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
