Uzturs11.05.2021Lolita Neimane – Diētas ārste. Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas prezidente, RSU Sporta un uztura katedras lektore.
Uztura pamatā daudzveidība un kritiskā domāšana
Ja kādreiz esat kādam jautājis, kā būt veselam, iespējams, esat dzirdējis padomu par sabalansētu uzturu. Taču kāda tad patiesībā ir sabalansēta uztura pareizā recepte, un ar ko sākt, lai sasniegtu sabalansēta uztura sniegtās virsotnes? Kāds būs pārliecināts un ticēs keto diētai, cita pārliecība būs atteikšanās no cukura, bet jauno ideju piekritēji slavinās atsacīšanos no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras lektore, studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne vadītāja, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas prezidente Lolita Neimane ir pārliecināta, ka ķermeņa un prāta balansa pamatā nav viennozīmīgas receptes un šodien vairāk kā jebkad agrāk svarīga ir spēja domāt kritiski, šķirojot mums pieejamo informāciju, lai atrastu sev atbilstošāko un galvenokārt uzticamāko. Par to, kas ir veselīgs uzturs, ko likt zināšanu šķīvī un kā atrast sev piemērotāko informācijas kumosu, “Veselīgai Latvijai” stāsta Lolita Neimane.
Veselīgs uzturs = laba veselība
Lielai daļai cilvēku uzturs šķiet ļoti vienkāršs un saprotams, taču patiesībā zināšanas par to ir komplicētas un prasa izpratni. Ja mēs jautātu dažāda vecuma cilvēkiem, kas ir veselīgs uzturs, visticamāk lielākā daļa jauniešu atbildētu, ka vairāk jāēd dārzeņi, zaļumi un augu valsts produkti, piemēram, rukola un burkāni, savukārt vīrieši spēka gados, ka visam pamatā jābūt gaļai. Lai kliedētu maldus un izglītotu sabiedrību, viena no uztura politikas galvenajām nostādnēm Latvijā ir veidot veselīgus uztura ieteikumus. Arī mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir pieejami šādi ieteikumi, kas izstrādāti visdažādākajām sabiedrības, uztura grupām – pieaugušajiem un bērniem, senioriem un grūtniecēm, veģetāriešiem un gaļēdājiem... Neatkarīgi no mūsu subjektīvā viedokļa un vērtību skalas SPKC izveidotie ieteikumi apkopo bāzi un definē veselīga uztura pamatu, ar kuru būtu vērtīgi iepazīties un ikdienā izmantot ikvienam no mums. Agrāk šos ieteikumus vizualizēja kā uztura piramīdu, pašlaik pasaulē modernāks un saprotamāks ir šķīvja princips, kas ļoti viegli parāda, cik daudz un kas mums ir nepieciešams, lai nodrošinātu normālu ķermeņa darbību. Princips ir vienkāršs: pusei no šķīvja būtu jābūt dārzeņiem un nedaudz augļiem, ceturtajai daļai - olbaltumvielām (gaļa, zivs, piena produkti utt.) un atlikušajai daļai – saliktajiem ogļhidrātiem (pākšaugi, auzas, mieži, griķi, kartupeļi utt.). Taču, lai ko ēstu, vienmēr ir jāpatur prātā, ka pamatā veselīgs uzturs ir tas, kas nodrošina labu veselību, t.i. ieteicams iespēju robežās uzturā lietot ēdienu, kas nodrošina mūsu ķermeņa orgānus ar vitamīniem un nepieciešamajām uzturvielām, bet izvairīties no pārtikas, kas noslogo organismu.
Lutini sevi un savu veselību ar garšu daudzveidību
Pirmais no veselīga uztura ieteikumiem ir daudzveidība. Ir ārkārtīgi svarīgi ķermeni apgādāt ar dažādām uzturvielu grupām un vitamīniem, ko sniedz atšķirīgi produkti. Protams, ir cilvēku grupas, kas atsevišķus produktus vai produktu grupas izslēdz no sava uztura ilgtermiņā. Šādos gadījumos ir būtiski rūpēties un domāt par to, kā nodrošināt ķermeni ar iztrūkstošajām vielām. Tas prasa zināšanas un iedziļināšanos, jo produktu sniegto uzturvielu kompensēšanas mehānismi ir svarīgi ķermeņa un prāta efektīvai funkcionēšanai ilgtermiņā. Piemēram, izslēdzot no ēšanas paradumiem dzīvnieku izcelsmes produktus, ķermenis jānodrošina ar vitamīnu B2, kalciju un olbaltumvielām. Protams, to visu var atrisināt ar dažādiem uztura bagātinātājiem un vitamīniem. Papildvielas nav nepieciešamas, ja cilvēks ir vesels un neizslēdz no uztura kādu konkrētu produktu grupu, jo visas veselībai, izturībai, spēkam un prātam svarīgās uzturvielas tiek uzņemtas dabīgā veidā.
Ja mēs ikdienā sekojam līdzi šiem ieteikumiem, mums nav jāreģistrē katrs kumoss īpašās mobilajās lietotnēs vai jāskaita, cik daudz vitamīnu un minerālvielu katru dienu uzņemam. Diētas ir bijušas populāra uztura prakse jau desmitiem un pat simtiem gadu, taču līdz ar digitalizāciju un laiku, kurā visu iespējams fiksēt un apskatīt viedierīcēs, aktualizējusies arī pārspīlēta vēlme sekot līdzi katrai uzņemtajai kalorijai. Šādu apmātību sauc par helsismu vai ortoreksiju (pārmērīgu koncentrēšanos uz veselīgumu). Protams, ir ļoti svarīgi nopietni analizēt un ievērot saprātīgus ēšanas paradumus, bet, ja tā sāk kļūt par praksi, kad skaiti katru kustību un apēsto kumosu, – tas vairs nav veselīgi ne ķermenim, ne prātam.
Kritiskā domāšanas nozīme ceļā uz veselīgu uzturu
Pašlaik mums apkārt ir pieejama tik daudzveidīga un plaša informācija par un ap uzturu, ka cilvēki mēdz apmaldīties šīs informācijas apjomos. Mūsdienās tīmekļa vidē ir iespējams paust savu viedokli par jebkuru tēmu, arī uzturu, tāpēc bieži sastopos ar aplamu un nepārbaudītu informāciju, kas nākusi no pašpasludinātiem uztura speciālistiem, marginālu teoriju ruporiem vai vienkārši viedokļa paudējiem. Arī grāmatnīcās teju trešdaļa grāmatu ir par uzturu un veselīgu dzīvesveidu. Reiz arī mani uzrunāja kāda izdevniecība, lūdzot izteikt savu viedokli par topošā grāmatā ietvertu jaunu diētu. Kā jomas profesionāle un pētniece jau daudzus gadus es patiesi nepiekritu vairākiem grāmatā paustajiem viedokļiem, tāpēc nolēmu nesadarboties. Šeit svarīgi piebilst, ka grāmata ne vienmēr nozīmē kvalitāti.
Jebkura veida saturs, ne tikai par uzturu, ir jālasa kritiski, un allaž ir jāpārliecinās par datu patiesumu, pirms lasīto uztvert par patiesu. Ja cilvēkam ir vēlme uzzināt kaut ko par uzturu un jaunākajām veselīga dzīvesveida tendencēm, ir jāmeklē zinātniski avoti - metaanalīzes, pārskati vai pētījumi. Protams, ir viegli teikt, ka pret informāciju vajag izturēties kritiskāk, taču mana pārliecība ir tā, ka kritiskās domāšanas trūkums sabiedrībā ir dziļāka problēma, kas būtu jārisina jau pamatos, kopš bērnības, mācot cilvēkam analizēt. Šobrīd skolās veselības mācības kā mācību priekšmeta, kura saturā ir zinības par uzturu, vairs nav, tagad tā ir daļa no sociālajām zinībām un ietverta citos mācību priekšmetos. Norit izglītības reforma, bet arī tās jaunajā saturā par veselību un uzturu kā svarīgu veselības komponenti ir daudz par maz. Man nav pārliecības, ka visās ģimenēs ir izpratne par veselību, veselīgu ēdienu, uztura nozīmi un kvalitatīva ēdiena gatavošanu. Ja mēs kā valsts vēlamies veselīgu un plaukstošu sabiedrību, uzskatu, ka bērnu dārziem un skolām ir jābūt šim zināšanu un prasmju par veselību gūšanas pirmajam centram.
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
