Vide un dzīvesstils28.06.2021
Kritiskā domāšana - ceļā uz prāta tīrību
Laikmetā, kad teju ikvienam no mums tiek dota iespēja izteikt savu viedokli un dalīties ar informāciju, ārkārtīgi svarīga kļūst spēja atšķirt patieso no nepatiesā. Lai gan pieejamās informācijas apjomi sniedz iespēju izzināt pasauli un būt informētiem par to, kas notiek apkārt, bieži maldīga informācija cilvēku prātos var radīt pārpratumus un greizus, nepamatotus priekštatus, kas nereti veicina konfliktus un sabiedrības šķelšanos. Kā būt vērīgiem, meklējot informāciju, un kam ticēt brīžos, kad katram zināma sava patiesība? Uz šiem un citiem jautājumiem intervijā atbildes sniedza žurnāliste un radio personība Sandra Kropa.
Nosaki informācijas prioritātes
Apkārtējās informācijas plūsmas ietekme uz cilvēku ir milzīga, un patiesībā ne velti man patīk dzīvot ar ideju, ka,
līdzīgi kā mēs sekojam līdzi tam, ko mēs ēdam, mums vajadzētu sekot līdzi arī tam, ar ko barojam savu prātu.
Veselīgs - neveselīgs, derīgs – nederīgs, saskābis - nesaskābis. Mēs neēdīsim to, kas izdarīs mums vairāk ļauna nekā laba. Apēdot saskābušu vai sapelējušu produktu, mums visticamāk būs slikti, tāpēc to izvēlamies nedarīt. Tāpat būtu jādara ar informāciju – nevajag “ēst” visu pēc kārtas, un varbūt, ja dažkārt šķiet, ka konkrētā informācija neko daudz nedod, ir jāpieņem lēmums šādu informāciju vairs nepatērēt.
Mēs dzīvojam informācijas laikmetā - tas ir neizbēgami un patiesībā pat vajadzīgi. Mums apkārt ir patiesi daudz informācijas, tāpēc ir svarīgi šķirot. Vai patiešām mūsu smadzenēm nepieciešamas klačas par kāda nepazīstama cilvēka privāto dzīvi? Mana atbilde būtu “nē!” Un, lai arī šķiet, ka tā ir niecīga mūsu ikdienas vienība, emocionāli mēs tāpat šo informāciju apstrādājam – mēs nosodām, kritizējam, empatizējam vai piebalsojam, un tad man šķiet – kam man tērēt savus iekšējos resursus, ja tas pat uz mani neattiecas?
Tas būtu absurdi teikt, ka mums katram interesē pilnīgi viss. Tā nav. Mums katram ir jomas, kuras interesē vairāk, kuras mazāk. Ir tādas, kuras neinteresē vispār. Ja ir ziņas, kas man atkal un atkal atklāj kaut ko negatīvu vai nesaprotamu, un tās nav ne ar darba, ne ikdienas dzīvi saistītas, es tiešām izvēlos šādu saturu nevērt vaļā un nelasīt. Tas nerada pienesumu ne manam prātam, ne emocionālajai pasaulei.
Es vienmēr cenšos “laist caur filtru” to, kādu saturu patērēju.
Tad, kad man ir konkrēti mērķi, tad ir citādāk - ir konkrēta informācija, viedokļi, kurus es meklēju, lai attiecīgo mērķi sasniegtu, taču šis visbiežāk attiecināms darba kontekstā.
Analīze – jēgpilnas informācijas meklējumos
Mums katram iekšēji ir kaut kādas autoritātes, kuru viedokļiem mēs vairāk ticam un uzticamies. Protams, šeit ļoti būtiski atcerēties, ka par autoritāti vajadzētu izvēlēties kādu, kura viedoklim ir pamatojums un konkrēti fakti, kas atbalsta šo viedokli. Es nevaru nosaukt konkrētus informācijas avotus, kuriem ticēt vai neticēt, – to ir ļoti daudz. Galvenais ir ieklausīties tajā, ko saka iekšējā balss. Bez šaubām es šobrīd nerunāju par maldu ziņām, kuras veidotas bez jebkāda pamatojuma vai faktiem. To es vispār izslēdzu.
Es pati parasti vispirms uzmanību vēršu avotam, tas ir mans nr. 1. Ja publikācijai nav nekādas atsauces uz konkrētu pētījumu, kurš publicēts un publiski pieejams kādā no vērā ņemamiem avotiem, es noteikti teiktu, ka šādai informācijai ticēt nevajadzētu. Savukārt, ja šī atsauce ir pieejama, es teiktu, ka konkrēto informāciju vajadzētu dalīt ar divi, jo lielākoties cilvēkiem patīk izpušķot un piedzejot kaut ko klāt, lai informāciju uztaisītu iespaidīgāku, sensacionālāku utt.
Šajā sakarā zinu konkrētu piemēru par Lielbritānijā publicētu ziņu, kurā tika vēstīts par jauniem atklājumiem Siguldas Universitātē. Lasot šo ziņu, saproti, ka tikai Latvijā dzīvojošie cilvēki saprot, cik tā ziņa ir absurda, jo šāda universitāte neeksistē. Domāju, ka ne viens vien no mums ir saskāries ar ziņām vai rakstiem, kuros visvisādu universitāšu pētnieki kaut ko mistiski atklāj. Vēl viena diezgan tipiska maldu ziņas pazīme ir pārlieku pārspīlētu paziņojumu sludināšana. Kā piemēru var minēt informāciju par nokritušo meteorītu, kas pāršalca visu mediju vidi pirms nu jau vairākiem gadiem. Šāda informācija noteikti darītu mani uzmanīgu.
Protams, ir tik pat daudz gadījumu, kad pie ziņas patiešām ir vērā ņemami publikāciju autori. Šādos gadījumos, visticamāk, es teiktu, ka informācija ir patiesa. Lai gan es piekrītu, ka pārbaudīt un meklēt ir grūti, ja mani māc bažas par informācijas patiesumu, piemēram, šķiet, ka informācija ir pārlieku skandalozi vai skaisti uzrakstīta, es pati dažkārt jautāju konkrētiem pētniekiem: “Klau, vai tu vari paskatīties šo?” Protams, ne katram būs iespēja pajautāt pētniekam, taču avotu un tā ticamību ikviens no mums var izskatīt un sev fiksēt.
Secinot, ja redzams, ka konkrētajai ziņai vai informācijai nav pārbaudāms avots, viss ir ļoti abstraktos teikumos, iezīmējas panikas sēšana u.tml., to ir jāmācās atpazīt un vienkārši neuztvert nopietni. Manuprāt, šīs vadlīnijas pamatu pamatos ir svarīgi saprast, tāpēc visiem citiem nākotnē iesaku pievērst uzmanību tam,
- vai ir norādīts autors/avots un kāda ir šī autora/avota reputācija? vai minētie fakti ir racionāli, šķiet loģiski?
- vai tie parādās vēl kādos uzticamos avotos?
- kāda valoda lietota - inteliģenta, aprakstoša vai dramatiska, ar pārspīlējumiem utt.
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
