Vide un dzīvesstils07.07.2021
Nebaidies paskatīties savā miskastē
Par Zero Waste piekritējiem dzirdams arvien biežāk. Patērētāju kultam viena no nevēlamajām blaknēm ir neaptveramās atkritumu kaudzes, ko atstājam aiz ērtās ikdienas. Tomēr paša radīto atkritumu daudzumu, kas, visticamāk, atstāj nopietnas pēdas kopējā vidē, ir iespējams samazināt, vien ieviešot izmaiņas ikdienas paradumos. Par to, kas ir Zero Waste, un par savu pieredzi, pievēršoties Zero Waste dzīvesveidam, stāsta dabas aktīviste Mairita Lūse.
Kas ir Zero Waste?
Ir bijis daudz diskusiju par to, kā latviskot nosaukumu “Zero Waste” – bezatkritumu dzīvesveids, neatkritumu dzīvesveids vai mazatkritumu dzīvesveids. Tas ir dzīvesveids, kurā tu centies pēc iespējas mazāk radīt atkritumus, samazināt ikdienā lietoto atkritumu daudzumu – gan fiziskos atkritumus, gan, paskatoties arī plašāk, savu oglekļa nospiedumu. Taču, ja tā paskatās, cilvēki to traktē ļoti dažādi. Viena daļa cilvēku izvēlas ikdienā pirkt tikai lietas bez iepakojuma, otra daļa izvēlas ikdienā vairs neizmantot plastmasu un cenšas šo patēriņu samazināt visās dzīves jomās. Viens no galvenajiem “Zero Waste” noteikumiem ir iegādāties visu ar apziņu un patērēt ar apziņu. Nepirkt “mēslus”.
Kāpēc Jūs izlēmāt pievērsties Zero Waste dzīvesveidam?
Mums katram var būt atšķirīgs stāsts par to, kādēļ mēs pieņemam dzīvē jaunus izaicinājumus un kādēļ vēlamies mainīt savus ikdienas paradumus. Mans stāsts aizsākās Argentīnā. Es sāku lasīt pētījumu, kurā viss bija ļoti smuki salikts kopā – cik iepakojumu ir saražots, cik no tiem var pārstrādāt un cik ne. Tur viss bija parādīts ar reāliem skaitļiem un piemēriem, uzsvērts, ka mēs neatrisināsim milzīgo atkritumu apjoma problēmu, ja tikai tos šķirosim dažādos konteineros. Mēs nespēsim atrisināt šo problēmu, ja mēs neķersimies pie ražotāju gala, ja mēs nepadarīsim iepakojumus atkārtoti izmantojamus vai vismaz pārstrādājamākus un ja galu galā mēs paši kā iedzīvotāji nesāksim tos izmantot atbildīgāk, ja mēs neizvērtēsim, kad mums iepakojums ir nepieciešams un kad nav. Kad es sāku saprast, ka viss, ko izmetu, nekur nepazūd, ka visam ir kaut kur jānonāk, es sāku pievērsties mazatkritumu dzīvesveidam.
Kāds ir Jūsu interesantākais pieredzes stāsts par atkritumu mazināšanu?
Man ir viens kolorīts pieredzes stāsts par to, kā var normalizēt šo beziepakojuma iepirkšanos. Es Centrāltirgū pamanīju jaunu vietu, kur tirgo halvu. Es aizgāju tur ar savu trauciņu un lūdzu iesvērt halvu manā trauciņā. Pārdevēja uz mani skatījās ar lielām acīm un lūdza, lai uzgaidu. Viņa nemācēja uz saviem svariem noņemt taru. Pēc tam viņa skatījās uz mani un jautāja: “Varbūt to trauciņu pēc tam ielikt maisiņā, lai nekas neiztek?” Es viņai atbildu, ka nē, ka trauciņš ļoti labi turas ciet. Pēc tam es bildi ar to halvu ieliku vienā no mūsu Zero Waste diskusiju grupām, un cilvēki man prasīja, kur es nopirku. Pēc kādām divām nedēļām es atkal gāju uz to pašu vietu pirkt halvu, jo tā man ļoti garšo! Pārdevēja mani neatcerējās, bet tajā brīdī, kad es pacēlu roku ar savu trauciņu, viņa, neko neprasot, automātiski pastiepa roku, ielika trauciņā halvu un, atdodot atpakaļ trauciņu, man teica: “Jā, tomēr ir labi, ka cilvēki tos maisiņus neizmanto.”
Vai Jūs esat parēķinājusi, cik sadzīves atkritumu Jūs saražojat nedēļas laikā?
Pēdējā laikā gan es neesmu mērījusi. Mums tagad ir bioloģiski noārdāmo atkritumu konteiners, kas ir vēl būtiski samazinājis sadzīves atkritumu daudzumu. Tad tajos nešķirotajos atkritumos paliek tikai iepakojumi, kas nav pārstrādājami, un citi sadzīves atkritumi, piemēram, saplīsušas vai nolietotas sadzīves lietas.
Un kas ir Jūsu kompromisa produkti, ko tomēr pērkat?
No ikdienas precēm iepakojumā es pērku piena produktus un produktus ar ekoloģisko sertifikāciju. Daudzi cilvēki sūdzas, ka visos lielveikalos šie ekoloģiskie produkti ir iepakoti. Kāpēc man BIO gurķis, BIO brokolis būtu jāpērk iepakojumā? Bet šeit Eiropas Savienības regula nosaka, ka šie bioloģiskie produkti nedrīkst sajaukties ar nebioloģiskiem produktiem. Protams, ka Rīgā ir daži veikali, kur iespējams nopirkt tikai bioloģiskus produktus, bet ne vienmēr tas sanāk pa ceļam. Šis, manuprāt, ir kompromiss – es izvēlos tikai bioloģiskos produktus iepakojumā. Protams, te varētu strīdēties, kas ir zaļāk un kas ne, bet tomēr šajā gadījumā es uzskatu, ka tas bioloģiskais faktors, tā sertifikācija ir svarīgāka par to iepakojuma daudzumu, ko es ražoju.
Kas Jums ir bijis pats izaicinošākais, ejot ceļā uz bezatkritumu vai mazatkritumu dzīvesveidu?
Man šķiet, ka visizaicinošākais bija bērna ienākšana ģimenē. Tajā brīdī es mēģināju pielāgoties un saprast, kas ir labāks no vides viedokļa un kas labāks būs pašam bērnam. Es ļoti labi zināju, kas ir tās lietas, ko vajag man, bet, ja ir bērns, tad rodas ļoti daudz jautājumu. Patiesībā jebkuras lielās izmaiņas, ne tikai bērna ienākšana dzīvē, ir izaicinājums, ja tās nojauc ierasto dienas ritmu, piemēram, pārvākšanās, sākšana dzīvot kopā ar partneri.
Kā Jums tas izdevās abiem ar vīru?
Man vīrs arī ir zaļi domājošs. Kopā ir daudz vieglāk.
Tad sanāk, ka pareizākā pieeja ir meklēt līdzīgi domājošu cilvēku, ja vēlaties vieglāku šo kopā iešanas procesu. Jūs darāt daudz šī dzīvesveida popularizēšanā. Ko vajadzētu darīt vēl vairāk, lai cilvēki un valsts saprastu, ka ir nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi?
Pirmkārt, šī problēma ir jāpadara redzama. Es ļoti daudz strādāju ar atkritumu apsaimniekotājiem – gan kā deputāte, gan kā vides aktīviste. Ik pa laikam mēs ejam vienā virzienā, bet tad mūsu viedokļi kaut kur sāk atšķirties. Piemēram, mums ir ļoti atšķirīgs redzējums par to, cik daudz cilvēkiem stāstīt par lietām, kas ir pārstrādājamas. Manuprāt, tas ir svarīgi. Manuprāt, mums sabiedrībā vispār vajadzētu vairāk normalizēt šīs tēmas. Pievēršoties kādam dzīvesveidam, katrs no mums saskarsies ar dažādām problēmām, kādam kaut kas šķitīs ļoti, ļoti viegli, citam atkal ļoti, ļoti grūti. Arī pievēršoties mazatkritumu dzīvesveidam, mēs noteikti katrs to darīsim citādāk – kāds pilnībā atteiksies no plastmasas izmantošanas, kāds gluži tāpat kā es iegādāsies ekoloģiski sertificētus produktus, kāds vienkārši nepaņems plastmasas maisiņu lielveikalā. Cilvēkam, kurš dzīvo viens, šis stāsts noteikti nebūs tāds pats kā, piemēram, daudzbērnu ģimenei vai pensionāru pārim. Reizēm es dzirdu, ka cilvēki saka “es te savā nodabā čubinos, daru to, ko varu”, – tas ir ļoti labi, bet tas, ka mēs to normalizējam, ka stāstām par šīm tēmām plašākai auditorijai, tas, manuprāt, ir pats svarīgākais. Tas palīdz saprast, cik daudz ir nepieciešami sistemātiski risinājumi.
Kāpēc apsaimniekotāji uz miskastēm nevar uzrakstīt, ko tur mest un ko tur nemest? Uzlīmēt piktogrammas… Kāpēc tas ir tik grūti?
Ir grūti izskaidrot, kas ir pārstrādājams un kas nav. Mums ir jāskatās ne tikai uz materiālu, bet arī uz iepakojumu kā tādu. Ja ir kaut kas ļoti mazs, kaut kas ļoti netīrs vai saķepis kopā, tur ir grūti pateikt, tas ir vai nav pārstrādājams. Arī ražotāji visticamāk negribēs, lai uz viņu iepakojumiem parādās, ka tas nav pārstrādājams iepakojums. Bet šajā virzienā Eiropā tagad cīnās. Ir plānots ieviest šīs vienotās piktogrammas, jo šobrīd uz iepakojumiem neparādās norādes, vai tas ir pārstrādājams vai ne.
Tad pēc būtības mēs šeit arī atgriežamies pie stāsta, - lai mazāk problēmu būtu, šķirojot atkritumus vai tos pārstrādājot, utilizējot, tad sākam ar to, ka vienkārši neradām tik daudz atkritumu.
Jā, tā ir tā atslēga. Mums būtu jāpāriet uz apzinīgāku attieksmi no ražotāju puses pret visu iepakojumu. Es to dzirdu arī no nezaļi domājošiem cilvēkiem. Pircējam tas nešķiet ne forši, ne interesanti, ne vērtīgi, ja par konfekšu kasti tiek maksāts vairāk nekā par pašām konfektēm. Mārketinga cilvēkiem būtu jāsaprot, ka šis ir tāds periods, kas aiziet.
Ko Jūs ieteiktu pašvaldībām, kā runāt ar iedzīvotājiem, lai mudinātu viņus samazināt atkritumus?
Lielā tēma, kas būs aktuāla visām pašvaldībām, būs bioloģiski noārdāmie atkritumi un tas, kā tos atsevišķi atdalīt. Rīgā tie būtu jāsūta uz Getliņiem. Bet ko darīt lauku zonām, mazajām zonām? Viņiem vienkārši būs jāveicina mazā kompostēšana tur, kur to var darīt atbilstoši likumdošanai. Vajag uzslavēt tos cilvēkus, kuri laukos jau paši ar šo kompostēšanu nodarbojas.
Runājot par mazatkritumu dzīvesveidu - kāda ir tā finansiālā puse? Daļa sabiedrības domā, ka tas ir dārgi, vai Jūs tam piekrītat?
Man šķiet, ka jebkurš dzīvesveids būs dārgs, ja mēs to vēlamies padarīt dārgu. Realitātē, ja tu gribi sataisīt sev “Instagram” vērtu skapīša saturu un tāpēc pērc visskaistāko ūdens pudeli, visdārgākās burciņas, bet visu veco izmet ārā un aizstāj ar skaistiem, vienādiem traukiem, – tikai tad tas būs dārgi. Ja tu sapratīsi un pieņemsi pirmo Zero Waste noteikumu – nepirkt mēslus - un sāksi saprast, kas tev mājās ir nepieciešams, tad tas būs lēti. Tas nav dārgi, ja tu to nepadari dārgi. Mazatkritumu dzīvesveids dažādiem cilvēkiem var būt ļoti dažāds. Tas atvieglo dzīvi, jo tu saproti, cik daudz patiesībā tev nevajag, cik daudz lieki tiek tērēta nauda. Mēs kā cilvēki varam ietekmēt ļoti daudz, ja mēs sākam kontrolēt to, ko mēs pērkam. Protams, šis mazatkritumu dzīvesveids nav par to, cik labi vai slikti cilvēki mēs esam, tas ir par to, kādu ietekmi mēs atstājam uz vidi, kā mēs katrs varam to samazināt atbilstoši savām iespējām. Nebaidies paskatīties savā miskastē un padomāt, kas tajā varētu arī nebūt.
Kā uzsākt mazatkritumu dzīvesveidu?
Sāc!
- Pirms iegādājies, padomā, vai tas tiešām ir nepieciešams;
- Kad pērc, novērtē iepakojumu un to, kā to iespējams pārstrādāt;
- Ejot uz veikalu, līdzi ņem savu maisiņu un sveramā ēdiena kastītes;
- Pilnveidojies!
- Šķiro atkritumus, nodali kompostējamo un rodi veidus, kā tos izmantot, piemēram, dabīgajam mēslojumam;
- Izvēlies iegādāties preces, kuras kalpo ilgtermiņā, piemēram, metāla salmiņus un personīgās kafijas/tējas krūzītes;
- Saki “nē!” impulsa pirkumiem
- Izcilība!
- Iespēju robežās mēģini iepirkties beziepakojumu veikalos (Burka, Zeroveikals, Ber un sver, u.c.);
- Meklē aizvien jaunus, alternatīvus veidus, kā izvairīties no vienreizlietojamajiem produktiem un iepakojumiem. Pārtikas plēvi iespējams aizvietot ar stilīgām bišu vaska drāniņām, matu šampūna un kondicioniera pudeles ar šampūnziepēm, plastmasas iepirkuma maisiņus ar maisiņiem no auduma;
- Iedvesmo citus daloties savā pieredzē un ieteikumos
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
