Vide un dzīvesstils22.09.2022Anrijs Tukulis – Energoefektivitātes eksperts
Mērķis ir samazināt patēriņu, nesamazinot komforta līmeni
Kristiana Pinne (KP): Ko nozīmē “klimatneitrāls mājoklis”?
Anrijs Tukulis (AT): Termins “klimatneitrāls” pēdējos gados ir izskanējis diezgan plaši. “Klimatneitralitāte” nozīmē, ka mūsu darbību rezultātā netiek radīts vairāk emisiju, nekā mēs varam dabiski piesaistīt. Visiem CO2 ir zināma kā populārākā siltumnīcas efekta gāze, taču tā nav vienīgā. Piemēram, ja mēs skatāmies Latvijas kontekstā, CO2 gāze rodas, sadedzinot oglekli, un to patērē augi, mūsu gadījumā - meži. Eiropas ideja un mērķis ir, ka mēs kā sabiedrība nepasliktinām klimatu un neveicinām klimata pārmaiņas.
Izmantojot vairāk atjaunojamo resursu, mēs varam virzīties uz klimatneitralitāti. Protams, pastāv jautājums, vai to vispār var izdarīt? Šeit domas dalās - ja pieņemam, ka starta nogrieznis ir brīdis, kad māja ir uzcelta un ražo zaļo enerģiju, tad to var izdarīt, savukārt, ja skatās no pašiem pirmsākumiem - kā tiek ražoti būvmateriāli, saules paneļi un vēja turbīnas -, tad tas kļūst krietni izaicinošāk.. Bet ir teju neiespējami būt pa nullēm.
(KP): Es kā mājas saimnieks varu padomāt, ko es varētu darīt, izmantojot esošās iespējas, lai savu saimniekošanu mājā padarītu klimatneitrālāku. Otrs variants – ceļot māju, cilvēks izvērtē jebkuru soli, materiālu, tehnoloģijas, kas tiek pielietotas, lai, projektu sākot, tas ir neitrālāks videi. Pilnīgi klimatneitrāls, proti, būt nulles pozīcijā, nav iespējams, jo ir rādītāji, kas būs mazāk draudzīgi dabai, kas būs vairāk draudzīgi, kā rezultātā rādītāji tiks izlīdzināti.
(AT): Protams, ir lietas, ko mēs varam darīt jau esošos mājokļos, bet jāsaprot, ka esošajos mājokļos to būs daudz grūtāk sasniegt. Prioritātes ir mainījušās - ja kādreiz galvenais bija lielas mājas un lieli stikla logi, tad tagad, pieaugot energoresursu cenām, cilvēki sāk aizdomāties par energoefektivitāti. Sabiedrība kopumā ir sākusi vairāk aizdomāties par materiālu kvalitāti - siltumizturību un caurlaidību, kā strādā ventilācija, kā var uzturēt siltumu no izplūstošā gaisa. Cilvēki ir sapratuši, ka klimata izmaiņas ļoti būtiski skar mūsu maciņus. Arvien populārāka kļūst dabisko materiālu izmantošana.
Eiropas politika un Latvijas likumdošana šobrīd mainās, un svarīgāk kļūst, lai, būvējot ēkas, tās ir efektīvas un ērtas un, ja ir iespējams samazināt ietekmi uz klimatu, tad tas tiek darīts.
(KP): Interesanti sanāk. Mēs kā cilvēce esam radījuši šo slikto situāciju un esam spiesti darīt kaut ko labu. Tikai žēl, ka tas notiek tikai tad, kad jau ir slikti. Cik atbildīgā lomā Latvija kā valsts atrodas pasaules kontekstā, jo vajadzību ziņā, atrodoties ziemeļos, šķiet, mums nepieciešamā ir vairāk?
(AT): Mums tikai šķiet, ka tiem, kuri dzīvo dienvidos, dzīve ir vieglāka. Klimata pārmaiņu dēļ šogad Eiropu pāršalca lielais karstuma vilnis, un Latvijā šis karstums bija patīkams. Latvijā katrā desmitajā, divdesmitajā mājā ir kondicionētājs, bet bez tā var arī iztikt, savukārt Dienvideiropā ir gluži pretēji, jo jādomā, kā atdzesēt mājokļus, lai karstums būtu izturams.
Pēdējais rekords bija decembrī, kad vienas kilovatstundas cena pārsniedza vienu eiro. Toreiz enerģētiķi teica, ka tas ir kas nebijis - augustā viena kilovatstundas cena sasniedza “Nordpool” tā brīža biržas griestus – 4 EUR par vienu kilovatstundu. Šāda cena bija gan zemās atjaunojamo energoresursu pieejamības dēļ, gan arī starpsavienojumu un citu ražošanas jaudu ierobežojumu dēļ.
(KP): Vai klimatneitralitāte un iestāšanās par to ir kas tāds, ko visi var darīt, vai tomēr to var darīt tie, kuriem tas ir pa kabatai?
(AT): Šeit arī ir atrodama atbilde, kāpēc energoefektivitāte bieži tiek saistīta ar klimatneitralitāti. Izmantot ļoti zaļus būvniecības materiālus, investēt tehnoloģijās, iegādāties saules paneļus un elektroauto nav pa kabatai visiem sabiedrības slāņiem. Savukārt nepatērēt lieki resursus var ikviens. Ir cilvēku daļa, kas tērē mazāk, lai varētu samaksāt, bet galvenā doma ir netērēt lieki enerģiju. Katru gadu ziemā daudzdzīvokļu ēkas ir pārkurinātas, bet šogad tā visticamāk vairs nebūs. Tas pats par apgaismojuma spuldzēm.
LED spuldzes - šobrīd tās ir standarts, bet vēl nesen cilvēks, ieejot veikalā, izvēlējās halogēnu spuldzi, kas maksā piecdesmit centus, nevis LED spuldzi, kas maksā trīs eiro. Cilvēki neaizdomājas, cik ļoti lietas patērē enerģiju un, cik par šo enerģiju pēc tam nāksies samaksāt savos rēķinos.. Ierīču apkope - iztīrīt veļas žāvētājus, putekļu sūcējus un tvaika nosūcējus -, to var darīt ikviens no mums, lai samazinātu elektrības patēriņu. Vai ledusskapim ir noregulēts aukstums uz maksimumu vai vidējo rādītāju? Vai gada gaišajās sezonām tiek izmantots dabiskais apgaismojumu? Šos ieteikumus visi it kā zina, bet cik daudzi tos ievēro? Man kā cilvēkam, kas iedegas par energoefektivitāti, jāatzīst, ka šīs augstās energoresursu cenas labi ietekmē, jo tā ir ļoti laba mācība. Piemēram, tagad cilvēki saprot, ka tad, kad mēs ejam dušā, mēs ejam nomazgāties, nevis atgriezt karsto ūdeni, pastāvēt un padziedāt Atzīšos - man ļoti patīk iet vannā, bet, apzinoties, cik man ir jāmaksā par vienu šādu reizi, es vairs neeju vannā katru nedēļu - atstāju to īpašākiem brīžiem. Pirms šī cenu kāpuma ļoti daudzi nepievērsa uzmanību, par ko viņi maksā, jo bankas kontā mēs redzam, par ko maksājam, bet, kur mēs patērējam enerģiju - nē. Mans ieteikums būtu saprast, kas un cik daudz patērē elektrību; ir dažādas ierīces, kas mēra elektrības patēriņu.
(KP): Tātad risinājums būtu mainīt paradumus un izglītot sabiedrību.
(AT): Es varu padalīties ar savu personīgo pieredzi. Dažreiz, iespējams, tehniskās lietas sievietēm ir sarežģītāk uztvert, bet vīrieši iebrauc otrā grāvī, jo viņi negrib lūgt palīdzību. Man bija situācija iepriekšējā darbā - uzņēmums piedāvāja bezmaksas konsultācijas, kuru laikā palīdzēju saprast piecas svarīgākās lietas, ko darīt. 80-90% sieviešu uztvēra informāciju vieglāk, bet vīriešiem šķiet, ka viņi zina labāk. Dažreiz vieglāk ir runāt ar kādu, kurš neiedziļinās un nav eksperts šajā jomā, jo viņa paradumus ir vieglāk mainīt.
(KP): Vai skopais maksā vairāk? Ir cilvēki, kuri tomēr izvēlēsies spuldzītes, kas maksā 50 centus, nevis LED, kuras maksā 3 eiro, un gada griezumā par spuldzītēm samaksās vairāk nekā tas, kurš nopirka dārgāko spuldzīti.
(AT): Viss nav tik vienkārši, jo diemžēl ļoti daudzi, tirgojot savas preces, izmanto marķējumus precēm, kas nemaz nav tieši saistītas ar energoefektivitāti vai klimatu. To sauc par green washing - ar veiksmīgu mārketingu iekārtām piedod papildu kvalitātes. Vienubrīd bija ļoti populāri visu saukt par viedu – vieds telefons, vieda zobu birste, vieda tējkanna, vieda veļas mašīna un ledusskapis. Viss bija sasaistīts ar aplikācijām telefonos, tomēr cilvēki ne vienmēr to ikdienā izmantoja. Respektīvi, cilvēki ir gatavi maksāt par jaunākajām iekārtām, kas ir pārbāztas ar funkcijām, bet tās pat neizmanto. Uz iekārtām ir speciāli energoefektivitātes marķējumi, kas cilvēkiem ļauj, nemaz neiedziļinoties, redzēt, kura no iekārtām ir energoefektīva. Tagad arī parādās marķējumi par klimatneitralitāti - daudziem produktiem tiek uzlikts, ka, piemēram, ražotājs iesaistās projektos, lai nosegtu ražošanas procesā saražoto CO2, iestādot atpakaļ kokus vai veicot citas darbības, kas ļauj piesaistīt CO2 emisijas.
(KP): Vai Latvijā ir pozitīvas ziņas, kas varētu iedvesmot iedzīvotājus un vienlaikus ļaut palepoties?
(AT): Jā, protams! Piemēram, daudzdzīvokļu ēku renovācija un atjaunošana, kuru dēļ patēriņš ir krities par 70-80%. Šeit ir ļoti būtiski atcerēties, ka izdosies tikai tie risinājumi, kuros cilvēkam komforta līmenis nemazināsies, drīzāk palielināsies. Cilvēki arvien vairāk domā, kādus mājokļus viņi būvē: ir samazinājusies vidējā mājokļa platība, jo cilvēki ir sapratuši, ka nevajag sešas istabas un trīs stāvus, - mājokļi ir kļuvuši kompaktāki.
Par statistiku runājot, iespējams, iemesls tam, kāpēc lielos skaitļus nevar tik ļoti ņemt vērā, ir tas, ka mēs Latvijā vēl nedzīvojam kā Rietumeiropā vai citās attīstītajās valstīs. Nereti ir gadījumi, kad cilvēks sūdzas, ka ir iegādājies LED spuldzes, bet patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā pirms pieciem gadiem. Rodas pretjautājums - vai šim cilvēkam visas šīs ierīces, kas tagad atrodas mājā, bija arī pirms pieciem gadiem? Vai viņš tām ir veicis apkopi? Vai viņš agrāk strādāja no mājām vai no biroja? Vai viņam bija divi televizori vai viens? Šo iemeslu dēļ energoefektivitāte bieži vien nav tik viegli izrēķināma. Ar mašīnu ir vieglāk - cilvēks nopērk jaunu mašīnu un jau pērkot zina, cik konkrētā mašīna patērē. Skaidrus statistikas datus, vai Latvijā energoefektivitāte ir uzlabojusies, ir grūti izmērīt. Liels iemesls tam ir arī mainīgais Latvijas klimats, kas būtiski var ietekmēt enerģijas patēriņu.
Pētījumi rāda, ka cilvēki saprot, kas ir energoefektivitāte un saskata tajā labumu. Latvijā vislabāk informācija izplatās, ja kāds paziņa – kaimiņš vai draugs – uz savas ādas to ir izbaudījis, bet, ja to saka kādas amatpersonas Eiropā, - latviešiem ir skeptiska attieksme. Tiem, kuriem ir interese, var ieskatīties konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” mājaslapā. Šo konkursu rīko Ekonomikas ministrija.
(KP): Vai būtu pareizi domāt un analizēt “Latvija pret Rietumeiropu”? Kāda procentuāli ir statistika Latvijā, privātmājas pret daudzdzīvokļu ēkām, vecās mājas pret jaunajiem projektiem, renovētās mājas pret nerenovētajām? Jo gribas ticēt, ka viss, kas ir no jauna celts vai renovēts, ir kļuvis automātiski energoefektīvāks.
(AT): Salīdzinot ar Eiropu, Latvijā daudzdzīvokļu ēkās dzīvojošo skaits ir ļoti augsts. Daudzīvokļu ēkas konceptuāli ir daudz energoefektīvākas nekā privātmājas. Ja mēs runājam par apsildi, kas ir viens no energoefektivitātes rādītājiem, tad mums ir mazāk ārsienas, caur kurām siltums pazūd. Jaunas daudzdzīvokļu ēkas Latvijā tik daudz nebūvē, un uzbūvējot tās ir dārgākas, nekā lielākā sabiedrības daļa var atļauties, tāpēc dzīvojamais fonds, piemēram, Rīgā ir novecojis. Latvijā ir ļoti daudz padomju laiku, bloku un paneļu sērijveida ēku, kurām energoefektivitāte nebija paredzēta. Pat būvējot tās, bija zināms, ka tajās būs caurumi, tāpēc tajās nelika ventilācijas sistēmas. Par jaunajiem projektiem runājot, atsaucoties uz Eiropas un Latvijas politiku, ja tu vēlies tagad dabūt no nulles ēku dzīvošanai, tai ir jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkai. Termins var izklausīties ļoti ambiciozs, bet likumdošana nosaka, ka tai ir jābūt piecas reizes labākai nekā standarta ēkas, kas tika celtas padomju laikā. Līdzīgi kā jaunas automašīnas - nevar iegādāties mašīnu, kas neatbilst emisiju klasēm. Tad rodas jautājums - cik tad mums ir jaunu ēku? Ja visi iedzīvotāji mainītu ēkas reizi piecos gados, tad, protams, viss būtu efektīvāks, bet ko darīt ar esošajām?
(KP): Iedomāsimies, ka mums ir divi apņēmīgi cilvēki: viens, kuram pieder un kurš dzīvo privātmājā, bet otrs - dzīvoklī. Abi grib padarīt savu mājokli energoefektīvāku. Kāds būtu tavs ieteikums?
1. Saprast savu elektroenerģijas patēriņu un sākt tam sekot līdzi. Ja nemaldos, līdz šī gada beigām visiem Latvijā būs viedie elektroenerģijas skaitītāji. Ko tas dod - cilvēks var ieiet sava sadales tīkla vai elektroenerģijas tirgotāja mājaslapā un redzēt, kāds ir viņa patēriņš katru stundu. Es atvērtu konkrētu mēnesi un paskatītos, kurā dienā tas ir vismazākais, bet kurā - vislielākais. Pēc tam paanalizētu, kas tajās dienās ir darīts mājā.
2. Tehnikas apkope. Izvērtēšana pirms jauna pirkuma veikšanas. Iespējams, apkope un paradumu maiņa atturēs no jaunu ierīču iegādes. Ledus atkausēšana, pareiza temperatūras regulācija, filtru tīrīšana un nomaiņa. Cik daudz tiek vārīts ūdeni tējkannā, lai iedzertu tēju? Vai tējkanna tiek piepildīta līdz malām vai tikai tik, cik nepieciešams vienai krūzītei?
3. Izvērtēt apkures sistēmu. Privātmājās tas ir vieglāk izdarāms, jo dzīvokļiem tomēr ļoti daudz kas ir kopīpašums - radiatori, apkures un ventilācijas sistēmas. Privātmāju īpašniekiem būs vieglāk pieņemt lēmumu, un nebūs nepieciešama tik komplicēta vienošanās ar pārējiem. Kādreiz populārākā izvēle bija gāzes katli, tomēr pie šī brīža cenām, cilvēki arvien vairāk domā par alternatīvām - ja tas ir siltumsūknis, tad, iespējams, investīcijas ir lielākas, bet mēs arī iegūstam lielāku komfortu. Saules paneļi ir izcils risinājums mājsaimniecībā, jo paši var saražot savu zaļo enerģiju un patērēt to.
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
