Fiziskā veselība28.09.2021Ilze Aizsilniece – Ģimenes ārste, Latvijas Ārstu biedrības prezidente, biedrības "Veselīga Latvija" valdes locekle
Spēt redzēt cilvēku kopumā
Hipokrāts jau pirms vairāk nekā 2000 gadiem definēja galvenos priekšnoteikumus labai veselībai. Viņš rakstīja, ka ļoti svarīgs ir uzturs, tīrs ūdens, garīgā un fiziskā higiēna, kā arī labs miegs. Plašāk par to, kā vērtēt savu veselību un dažādu apstākļu kopumu, stāsta kustības „Veselīga Latvija” valdes locekle un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, uzsverot, ka, domājot par veselību, mums jāredz cilvēks kā daudzu dimensiju kopums, kuru veido miljoniem sīku detaļu.
Skatījums uz cilvēka veselību – holisms vai redukcionisms
Mūsdienu medicīna, balstoties uz daudzu pētījumu rezultātiem, ir nonākusi pie tiem pašiem secinājumiem, kurus savulaik postulēja Hipokrāts. Labu veselību vēl joprojām nosaka uzturs, tīrs ūdens, labs un pietiekams miegs, fiziskā higiēna, emocionāls un garīgs līdzsvars, ko var saukt arī par mentālo higiēnu.
Attīstoties zinātnei, īpaši kopš 19. gadsimta sākuma, pētnieki centās izprast katru sīkāko cilvēka ķermeņa daļiņu. Šādu pieeju sauc par redukcionismu. Mēs ļoti sadalījām cilvēku vissīkākajās daļiņās, tā pazaudējot kopainu par cilvēku kā veselu būtni. Tas ir ļoti ietekmējis ikviena cilvēka izpratni par slimību un veselību. Mūsdienās tas atspoguļojas arī sabiedrībā, cilvēka izpratnē un attieksmē pret veselību. Jau Sokrāts ir teicis, ka daļa no veselā var būt vesela, ja veselais ir vesels. Ko nozīmē šie vārdi? Tas nozīmē, ka
viena maza šūna – kājā, sirdī vai plaušās - var būt vesela, ja viss kopums ir vesels.
Skatījumu uz cilvēka veselību kā daudzu dimensiju kopumu sauc par holistisko pieeju medicīnā.
Ārējie faktori un cilvēka veselība
Visus ārējos faktorus, kuri ietekmē cilvēka veselību, man neizdosies iekļaut dažos teikumos, bet ikvienam ir jāsaprot, ka vide, kurā mēs dzīvojam, ļoti lielā mērā nosaka mūsu veselību – gaiss, ūdens, augsne, apģērbs, mājās lietotā sadzīves ķīmija, mēbeļu audumi, kosmētikas līdzekļi un daudzas citas lietas ļoti lielā mērā nosaka to, ar kādām slimībām mēs varam saslimt. Plastmasa vai citas ķīmiskas vielas, nonākot dabā, atgriežas mūsu ķermenī ar dzeramo ūdeni, ogām un sēnēm, ko salasām mežos, vai dārzeņiem un augļiem, ko audzējam piemājas dārzos. Pasaules Veselības organizācija jau 2013.gadā nopietni brīdināja par cilvēka radītajiem ķīmiskajiem savienojumiem, kurus plaši izmanto plaša patēriņa preču ražošanā. Pēc savas būtības šīs vielas ir vielmaiņas kaitētājvielas, kas izjauc gan vairogdziedzera, gan sieviešu un vīriešu reproduktīvās sistēmas funkcijas, ir kancerogēnas (vēzi radošas).
Jāatbalsta veselīgs dzīves veids, piemēram, bērnu vēlme sportot
Pietiekams kustību daudzums ir ļoti būtisks cilvēka veselības saglabāšanai un slimību novēršanai.
Kustība ir dzīvība.
Mūsu sēdošais dzīves veids ir īpaši nelabvēlīgs. Cilvēks nedrīkst sēdēt ilgāk par 30 minūtēm. Pēc šīm 30 minūtēm ir jāpieceļas kājās un kārtīgi jāizkustas 5 minūtes. Nedēļā vismaz 150 minūtes ir jāveic augstas intensitātes fiziskas aktivitātes. Ne vienmēr tām ir jābūt sportiskām aktivitātēm, tie var būt dārza un mājas uzkopšanas darbi. Jo īpaši svarīgi ir kustēties bērniem un jauniešiem, tāpēc bērnu un jauniešu sports ir jāatbalsta gan pašvaldību, gan valsts līmenī.
Diemžēl bērnu un jauniešu sports bieži vien ir pieejams bērniem, kuru vecākiem ir nauda. Ja mēs gribam veselu jauno paaudzi, ir jādod šīs iespējas ikvienam. Pat piedaloties skriešanas treniņos vai orientēšanās sportā, ir nepieciešami līdzekļi kvalitatīviem apaviem un arī trenerim, kas to iemāca darīt pareizi. Piemēram, ja mēs redzam, ka jaunietis ir talantīgs un centīgs tenisā, burāšanā vai kādā tehniskā sporta veidā, tad vecākiem nevajadzētu būt atbildīgiem par sponsoru meklēšanu. Finansiālajam atbalstam vajadzētu būt pieejamam gan ļoti talantīgiem bērniem, gan tiem, kuri sporto, lai būtu veselīgi.
Bet vissvarīgākais uzdevums ir panākt, lai ikviens bērns ir fiziski aktīvs un gūst prieku dzīvē no kustībām.
Autora viedoklis ir neatkarīgs no portāla redakcijas. Autors ir atbildīgs par pausto faktu patiesumu.
Izmantojot informāciju no portāla “Veselīga Latvija”, atsauce ir obligāta.
